Divu līdz trīs nedēļu laikā uz Dānijas robežām no jauna parādīsies kontrolpunkti, kuros robežu šķērsotāji tiks pārbaudīti pēc nejaušās izvēles principa. Eiropas Komisija ir izteikusi neapmierinātību ar šādu vienpusēju robežkontroles pasākumu ieviešanu.
Dānijas robežsargi kopā ar policiju pārbaudīs braucēju pases un automašīnas, lai meklētu nelegālos iebraucējus un noziedzniekus. Šādi kontrolpunkti tiks veidoti uz robežas ar Vāciju un Zviedriju, kā arī ostās un lidostās, vēsta BBC. "Dānijai ir jābūt drošai valstij, un mēs darīsim visu iespējamo, lai cīnītos ar aizvien pieaugošo noziedzību, kas ienāk no ārvalstīm," paziņojis tieslietu ministrs Larss Barfods. Viņš sola, ka Eiropas Savienības (ES) pilsoņu un uzņēmumu iespējas izmantot Šengenas zonas priekšrocības jaunā kārtība būtiski neietekmēs.
Līdz ar imigrācijas vilni no Ziemeļāfrikas Šengenas bezvīzu sistēma problēmas radījusi daudzām ES valstīm, jo šādi ir mazinātas valstu iespējas cīnīties ar nelegālo imigrāciju. Daudzas ES valstis piekrīt, ka Šengenas zonas robežkontrolei ir jākļūst elastīgākai, lai varētu reaģēt uz lieliem imigrācijas viļņiem. Problēmas pašlaik īpaši izjūt Itālija, kur nonāk vairākums imigrantu no Tūnisijas un Lībijas, kā arī Francija, uz kurieni daudzi franciski runājošie imigranti vēlas doties. Tomēr arī citas Vidusjūras reģiona valstis – Grieķija, Spānija, Malta – iepriekš ir izteikušas nosodījumu, ka ES tām nepalīdz tikt galā ar nelegālās imigrācijas problēmām, norāda Reuters.
Dānijas finanšu ministrs Klauss Hjorts Frederiksens uzsver, ka šādas pārbaudes pēc nejaušas izvēles principa nav pretrunā ar Šengenas zonas normām, kas paredz atteikties no pasu pārbaudēm uz robežām. Eiropas Komisija (EK) pēc Itālijas un Francijas pieprasījuma jau ir izstrādājusi priekšlikumus grozījumiem Šengenas sistēmas regulācijā, kas īpašos gadījumos dotu iespējas īslaicīgi ieviest robežkontroli, tomēr tā uzskata, ka Dānija savos vienpusējos kontroles stiprināšanas pasākumos ir aizgājusi par tālu. EK iekšlietu komisāres Sesīlijas Malstrēmas preses pārstāvis paziņojis, ka šāda Šengenas dalībvalsts rīcība netiks akceptēta. Arī Eiropas Parlamenta deputāts, Vācijas politiķis Mārtins Šulcs Dānijai ir veltījis kritiskus vārdus, šo politiku pasludinot par populistisku. "Ziemeļafrikāņu imigrantu robežu nav iespējams atrisināt uz Vācijas un Dānijas robežas," viņš sacīja laikrakstam Der Tagesspiegel. Politiķis uzskata, ka nepastāv tāds draudu līmenis, lai būtu attaisnojama pastāvīgas robežkontroles ieviešana.
Kad pēc pievienošanās bezvīzu režīmam pirms desmit gadiem Dānijā tika slēgti robežkontroles punkti, policijas pārbaudes tika pastiprinātas visā valsts teritorijā. Tagad jaunu kontrolposteņu celtniecībai un to apgādei ar ekipējumu paredzēts tērēt 270 miljonus kronu (25,7 miljonus latu). Valdības izstrādātie noteikumi tapuši pēc tajā pārstāvētās labējās Dānijas Tautas partijas pieprasījuma.