Septiņi ASV kongresmeņi vērsušies pie ASV valsts sekretāres Hilarijas Klintones ar aicinājumu atsaukt pērnā gada nogalē pausto atbalstu atomelektrostacijas (AES) būvei Baltkrievijā un izteikt atbalstu Baltijas valstu AES projektam.
"Mēs aicinām jūs atsaukt decembra paziņojumu par atbalstu Baltkrievijas AES un tā vietā proaktīvi strādāt ar Baltijas valstu valdībām, lai virzītu AES tapšanu to teritorijā," teikts Klintonei nosūtītā vēstulē, kuras kopija nonākusi aģentūras BNS rīcībā.
Vēstulē kongresmeņi pauž bažas par plāniem būvēt AES Krievijas Kaļiņingradas apgabalā un Baltkrievijā, Lietuvas robežas tuvumā, pienācīgi nesadarbojoties šajos projektos ar Baltijas valstīm.
"Lai gan mēs atbalstām kodolenerģijas izmantošanu, kad tas notiek pilnīgā saskaņā ar Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras drošības standartiem, šķiet, ka Krievijas nodoms nav ražot elektrību, bet gan saglabāt kontroli pār energoresursu piegādēm Eiropai," uzsvērts vēstulē.
Tās autori vērš uzmanību uz plašsaziņas līdzekļos vēstīto, ka Krievija esot centusies pārliecināt Dienvidkorejas un Itālijas kompānijas atteikties no dalības Baltijas AES projektā.
"Ja šādas ziņas ir patiesas, ASV administrācijai tās būtu asi jānosoda. Mēs esam pārliecināti, ka jūs piekrītat, ka ASV interesēs ir samazināt Eiropas atkarību no Krievijas energoresursu eksporta un veicināt dziļākus sakarus starp ASV un to sabiedrotajām Baltijā," vēršoties pie Klintones, raksta kongresmeņi.
Vēstuli, kas datēta ar 9.maiju, parakstījuši četri ASV Kongresa senatori – Džons Kails, Maiks Kreipo, Džefs Sešnss, Rons Džonsons, kā arī trīs Kongresa Pārstāvju palātas locekļi – Džons Šimkus, Dens Bērtons un Džefs Fortenberijs.
Ar vēstuli personīgi iepazīstināts Lietuvas enerģētikas ministrs Arvīds Sekmoks, kurš pašlaik uzturas vizītē Savienotajās Valstīs.
Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) samitā Kazahstānas galvaspilsētā Astanā pērnā gada decembra sākumā Klintone, tiekoties ar Baltkrievijas ārlietu ministru Sergeju Martinovu, paziņoja, ka Savienotās Valstis atbalsta Baltkrievijas centienus iespējami drīzāk uzbūvēt savu pirmo AES.
Enerģētisko vajadzību nodrošināšanai Lietuva sadarbībā ar Latviju, Igauniju un Poliju plāno līdz 2020.gadam uzbūvēt jaunu AES netālu no Ignalinas AES, kas saskaņā ar Eiropas Savienības prasībām pilnībā pārtrauca darboties 2009.gada nogalē. ES Ignalinas AES padomju ražojuma RBMK tipa reaktorus uzskata par nedrošiem.
Lietuvā ir izskanējušas aizdomas, ka Krievija ir aizbiedējusi no Lietuvas AES projekta Dienvidkorejas valsts enerģētikas kompāniju "Korea Electric Power Corp" (KEPCO), kura pērnā gada nogalē atsauca savu piedāvājumu konkursam par stratēģisko investoru. Lietuvas amatpersonas apgalvo, ka Krievija esot panākusi arī vairāku citu potenciālo investoru atteikšanos no dalības projektā.