Bin Ladena dēli: tēva mirstīgo atlieku iesviešana jūrā pazemo un apkauno ģimeni

ASV bruņoto spēku operācijā nogalinātā "Al Qaeda" līdera Osamas bin Ladena apglabāšana jūrā pazemo un apkauno viņa ģimeni - šādu pārliecību pauduši viņa dēli. "Nedz no cilvēciskā, nedz reliģiskā viedokļa nav pieņemams atbrīvoties no cilvēka, kam savas tautas vidū ir tāds statuss, iemetot viņa ķermeni jūrā un tādējādi pazemojot viņa ģimeni un atbalstītājus un aizskarot miljoniem musulmaņu reliģiskās jūtas," teikts paziņojumā, ko internetā savā un savu brāļu vārdā izplatījis viņa vecākais dēls Omars bin Osama bin Ladens.

Pēc viņa vārdiem, ASV prezidents Baraks Obama ir "juridiski atbildīgs" par veselas neaizsargātas ģimenes iznīcināšanu ar apzinātu nolūku nogalināt bin Ladenu, nevis arestēt viņu, lai tad steigšus atbrīvotos no viņa mirstīgajām atliekām. Omars bin Osama bin Ladens uzskata, ka viņa ģimenei ir tiesības vērsties ASV un starptautiskajās tiesās, lai "noskaidrotu patiesību par sava bojāgājušā tēva patieso likteni".

Bin Ladena apglabāšanu jūrā musulmaņi vērtē kritiski. Kairā bāzētais ietekmīgais sunnītu islāma institūts "Al Azhar" jau nākamajā dienā pēc viņa nāves nāca klajā ar paziņojumu, ka islāms nepieļauj mirušo apglabāšanu jūrā. "Pret ikviena cilvēka mirstīgajām atliekām, neatkarīgi no tā, vai viņš ticis nogalināts vai miris dabīgā nāvē, ir jāizturas ar cieņu. Ticīgo vai neticīgo, musulmaņu vai kristiešu mirstīgās atliekas ir jāciena," izteicās "Al Azhar" galvenā imama padomnieks Šeihs Ahmeds al Taiebs.

Vašingtona savukārt izteikusi cerību, ka Pakistāna drīzumā ļaus nopratināt trīs Osamas bin Ladena atraitnes, kas tika aizturētas 2. maija operācijā, kurā viņu pašu nogalināja amerikāņu desantnieki. Tostarp Islamabadas pārstāvji apgalvo, ka no ASV oficiāls lūgums tikties ar aizturētajām sievietēm nav saņemts.

Precīza Osamas bin Ladena tuvinieku atrašanās vieta nebija zināma kopš 2001. gada 11. septembra terora uzbrukumiem, kuros tiek vainots "Al Qaeda" līderis.

Pasaulē

2024. gada 31. decembrī beigsies piecgades līgums starp Krievijas “Gazprom” un Ukrainas “Naftogaz” par gāzes transportēšanu caur Ukrainu. Pagājušā gada vasaras beigās Ukrainas valsts prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Ukraina neturpinās Krievijas gāzes tranzītu caur savu teritoriju. Maskava neslēpj interesi par tranzīta turpināšanu, taču Kijiva plāno atteikties no ne tikai gāzes, bet arī naftas transportēšanas no Krievijas un aicina ES nepirkt Krievijas energoresursus, par kuru līdzekļiem Vladimirs Putins turpina finansēt karu pret Ukrainu. Kādu vietu ieņems Ukraina globālajā gāzes un naftas tranzītā, “Radio Brīvība” studijā savus viedokļus pauda žurnālists Vitālijs Portņikovs, bijusī Ukrainas ārlietu ministra vietniece eirointegrācijas jautājumos Lana Zerkala un naftas un gāzes nozares analītiķis, austrumvalstu pētnieks Mihails Krutihins.

Svarīgākais