Pēc Osāmas bin Lādena nogalināšanas Pakistānas teritotijā Vašingtona ir pārmetusi Islāmābādai, ka tā vairākus gadus ir ļāvusi teroristu līderim netraucēti mitināties savā teritorijā. Pakistāna mēģina pierādīt, ka tā ir nevis devusi patvērumu O. bin Lādenam, bet gan arī pati mēģinājusi viņu notvert.
Abotābādā, kur atradās O. bin Lādena dzīvesvieta, ir izvietoti vairāki Pakistānas militārie objekti, un, pēc oficiālā skaidrojuma, vietējās varasiestādes šo teritoriju uzrauga kopš 2003. gada. Tas radījis papildu neskaidrību, kā O. bin Lādens vairākus gadus tur netraucēti varēja dzīvot. Pakistānas premjerministrs Jūsufs Raza Gilānī skaidro, ka nespējā notvert O. bin Lādenu ir vainojamas izlūkaģentūru neveiksmes globālā mērogā, ne tikai Pakistāna viena pati. Pakistāniešu amatpersonas arī mēģina rast pierādījumus, ka teroristi tās teritorijā visu šo laiku ir aktīvi medīti. Kāda Pakistānas izlūkdienesta ISI amatpersona šonedēļ intervijā Reuters stāstīja par gadījumu 2003. vai 2004. gadā, kad izlūkdienests bija nācis uz pēdām kaujinieku kurjeram, kurš devies uz kādu namu Abotābādā Pakistānas ziemeļos. Kurjeram varētu būt bijis uzdevums tikties ar vienu no teroristu tīkla
Al Qaeda augstākajām amatpersonām Abū Faradžu el Libī. Pakistānas izlūkdienesta aģenti iebruka namā, taču A. el Libī tur neatrada. Pastāv iespēja, ka reids noticis vienā no namiem, kurā šomēnes tika atrasts un nogalināts Osāma bin Lādens.
Šādi stāsti palīdz ilustrēt to, cik apņēmīgi Pakistāna ir vērsusies pret teroristiem un jau gadiem pārbaudījusi apkaimi, kurā ASV spēki O. bin Lādenu atrada. Vienīgā problēma, ka ASV rodas šaubas par šo stāstu patiesumu. Pentagona izplatītajos satelītu uzņēmumos redzams, ka 2004. gadā vieta, kur pašlaik atrodas O. bin Lādena nams, vēl nebija apbūvēta.
Kopš 2001. gada 11. septembra terora aktiem Pakistāna ir bijusi viena no ASV nozīmīgajām sabiedrotajām karā pret terorismu, un šīs valsts atbalsts ir bijis būtisks, ierobežojot kaujinieku aktivitātes Afganistānas un Pakistānas pierobežā. Islāmābādas atbalsts arī ir palīdzējis notvert vairākus Al Qaeda un Tāleban pārstāvjus, tomēr augstākā ranga līderiem gadiem ir izdevies izvairīties no soda. Tas, domājams, noticis ar Pakistānas izlūkdienesta ISI aizgādnību, jo, kad pagājušā gadsimta 90. gados Afganistānā pie varas nāca Tāleban, šo kustību atbalstīja arī ISI. Atbalstu kaujinieku grupējumiem lielā mērā noteikusi Pakistānas un Indijas attiecību vēsture, kas Pakistānai likusi saprast, ka ar konvencionāliem militāriem līdzekļiem Indiju uzveikt tai nav pa spēkam, tāpēc tā savu interešu aizstāvēšanai izmanto islāma kaujiniekus. Tā tas ir bijis, piemēram, Kašmiras provincē, par kuras piederību abām valstīm ir strīds.
Pēc ASV iebrukuma Afganistānā ISI vairākiem Tāleban un Al Qaeda pārstāvjiem ļāva uzturēties Pakistānā vai arī pat viņiem palīdzēja. Pagājušajā gadā ASV valsts sekretāre Hilarija Klintone izteica uzskatu, ka Pakistānas amatpersonām ir zināma O. bin Lādena atrašanās vieta (vakar viņa gan solījusi, ka ASV un Pakistānas attiecības arī turpmāk paliks ciešas). Vašingtonas uzskats, ka uz Pakistānu pilnībā paļauties nevar, noteica, ka par uzbrukumu O. bin Lādenam Islāmābāda uzzināja tikai pēc tam, kad tas bija noticis. Lai arī notikušais bija likumsakarīga piesardzība, tomēr Pakistānai ir iemesls to ņemt ļaunā. Vēl pagājušajā mēnesī Vašingtonā vizītē bija ieradies ISI vadītājs Ahmeds Šudža Paša, un tās laikā amerikāņu amatpersonas bija apsolījušas laikus informēt par ASV plānotajām militārajām aktivitātēm Pakistānas teritorijā, piemēram, regulārajiem gaisa triecieniem kaujinieku objektiem. Tādējādi veidojas situācija, kurā abām pusēm ir iemesls savstarpējai neuzticībai, secina Reuters.