Lielākajā daļā Skandināvijas pastrādāto noziegumu nav vainojami iedzīvotāji no Baltijas valstīm, iepriekš izskanējušo viedokli noraidīja Norvēģijas vēstnieks Latvijā Jāns Grēvstads (Jan Grevstad).
Grēvstads, komentējot Norvēģijas policijas pārmetumus, sacīja, ka šāda problēma starp Skandināvijas un Baltijas valstīm nepastāv.
"Es gribu uzsvērt, ka šādas problēmas nav," viņš teica.
Vēstnieks norādīja, ka šāds viedoklis nāk no arodbiedrībām un nav oficiālā Norvēģijas valdības nostāja.
Saskaņā ar viņa minēto pašlaik Norvēģijā pirmstiesas aizturēšanā atrodas seši Latvijas iedzīvotāji, savukārt tikai pieci ir notiesāti, kuriem turklāt par izdarītajiem noziegumiem piespriests īss soda termiņš.
Grēvstads arī uzskata, ka ir lieki runāt par Šengenas vienošanās pārskatīšanu.
Jau vēstīts, ka Norvēģijas policija ir aicinājusi pārskatīt Šengenas līgumu, jo robežkontroles atcelšana uz Eiropas valstu savstarpējām robežām esot veicinājusi noziedzības izplatīšanos no Baltijas valstīm uz Ziemeļvalstīm.
Norvēģijas policijas apvienības prezidents Egils Holanns trešdien publicētā intervijā Igaunijas laikrakstam "Postimees" pastāstīja, ka lielākajā daļā noziegumu, kas tiek izdarīti Skandināvijas valstīs, ir vainojami noziedznieki no Igaunijas, Latvijas un Lietuvas, kuras tagad ir Eiropas Savienības (ES) un Šengenas līguma dalībvalstis.
Norvēģijas policija nesen arī izteica neapmierinātību Tieslietu ministrijai par to, ka budžeta apcirpšana Baltijas valstīs ir vājinājusi šo valstu spēju apkarot organizēto noziedzību. "Šis temats tika apspriests arī 2011.gada 1.martā Eiropas Policijas konfederācijas sanāksmē," sacīja Holanns.
1985.gadā pieņemtais Šengenas līgums ļauj dalībvalstu teritorijā brīvi šķērsot robežas bez personu robežkontroles. Līgums ļauj policijai īstenot neregulāras pārbaudes uz ES valstu savstarpējām robežām, kā arī valstis ir tiesīgas ieviest robežkontroli uz laiku, kas ir ne ilgāks par 30 dienām, ja rodas draudi iekšējai drošībai.
Šengenas līguma dalībvalstis ir 22 no ES valstīm, kā arī Īslande, Norvēģija un Šveice.