Kristieši visā pasaulē Jēzus Kristus Pēdējo vakarēdienu atzīmē ceturtdienā, kaut, ļoti iespējams, tas noticis trešdienā, atsaucoties uz jaunu pētījumu, vēsta britu raidorganizācija BBC.
Kembridžas universitātes profesors Kolins Hamfrijs norāda, ka pretrunas starp Mateja, Marka, Lūkasa evaņģēlijiem un Jāņa evaņģēliju radušās tādēļ, ka izmantoti atšķirīgi kalendāri.
Hamfrijs secinājis, ka Jēzus Kristus Pēdējais vakarēdiens noticis 33. gada 1. aprīlī. Bet tas nozīmē, ka Jēzus apcietināšana, nopratināšana un tiesa, iespējams, nenotika vienā naktī. Profesors uzskata, ka viņa atklājumi varētu pamudināt noteikt Lieldienas aprīļa pirmajā svētdienā.
Savā jaunajā grāmatā "Pēdējā vakarēdiena noslēpums" profesors izmanto Bībeles, vēstures un astronomijas pētījumus, lai pievērstos pretrunām, kas saistītas ar šo notikumu. Mateja, Marka un Lūkasa evaņģēliji vēsta, ka Pēdējais vakarēdiens sakritis ar ebreju Lieldienu sākumu, bet Jāņa evaņģēlijā teikts, ka tas noticis pirms tam. "Tas ir mulsinājis Bībeles pētniekus gadsimtiem ilgi," atzīmē Hamfrijs. "Es atklāju, ka notikumu hronoloģijā iesaistīti divi atšķirīgi kalendāri. Patiesībā četri evaņģēliji pilnīgi saskan," uzskata profesors. Pēc viņa domām, Matejs, Marks un Lūkass, visticamāk, vienkārši izmantojuši veco ebreju kalendāru, kas tika pārņemts no ēģiptiešiem Mozus laikos, nevis jauno oficiālo mēness kalendāru, kas tolaik tika plaši lietots.
Atbilstoši vēsturnieku izmantotajam Jūlija kalendāram Pēdējais vakarēdiens patiesībā noticis trešdien, 1. aprīlī, 33. gadā pēc Kristus, secina Hamfrijs.