Nobela Miera prēmija Obamam – pārsteigums daudziem
ASV prezidents Baraks Obama Nobela Miera prēmiju ieguvis par "īpašiem nopelniem, stiprinot starptautisko diplomātiju un sadarbību starp cilvēkiem". Daudziem šāds iznākums ir bijis negaidīts, un netrūkst kritisku balsu, kas uzskata, ka B. Obamam šāds pagodinājums vēl būtu jānopelna.
Saka "Obama", domā – "Bušs"
Nobela komiteja uzsver B. Obamas devumu kodolieroču skaita samazināšanā un mēģinājumos uzlabot attiecības ar islāma pasauli. Viņa izraudzīšana ir pārsteigums kaut vai tāpēc, ka 1. februārī, kad noslēdzās nomināciju iesniegšana, B. Obama prezidenta amatā bija pavadījis mazāk par divām nedēļām, raksta AP. B. Obamas vārds minējumos par iespējamo laureātu tika minēts, tomēr daudzi vērotāji uzsvēra, ka viņš vēl ir pārlieku maz paveicis. Par reālākiem kandidātiem tika uzskatīts Zimbabves premjerministrs Morgans Cvangirajs, kā arī Kolumbijas senators, ķīniešu disidents un afgāņu sieviešu tiesību aktīviste.
Nobela komiteja ir atzinīgi novērtējusi B. Obamas izveidoto "jauno klimatu starptautiskajā politikā" un to, ka viņš tajā ir atgriezies pie daudzpusējas diplomātijas un panācis, ka centrā atgriežas tādas globālas institūcijas kā ANO. Šādus paskaidrojumus var traktēt ne tikai kā uzslavu B. Obamam, bet arī kā pļauku iepriekšējam ASV prezidentam Džordžam Bušam, kura politikai šāda pieeja nebija raksturīga. Nobela komiteja arī ir kritizējusi ASV reakciju uz 11. septembra terora aktiem – par vienpusēju iesaistīšanos karos.
B. Obamas gadījumā nav iespējams runāt par konkrētiem sasniegumiem, tāpēc šāgada Miera prēmiju var uzskatīt par avansu centieniem, kam vēl tikai ir jānes augļi: kodolieroču skaita samazināšana pasaulē, ASV un musulmaņu pasaules konfliktu mazināšana un ASV lomas stiprināšanas cīņā pret klimata izmaiņām. "Visai reti ir gadījumi, kad kādam tik ļoti kā Barakam Obamam izdodas piesaistīt pasaules uzmanību un dot cerību par labāku nākotni," paziņoja Nobela komitejas priekšsēdētājs Torbjerns Jaglands. "Pagājušā gada laikā Obamam ir bijusi liela loma svarīgās ANO iniciatīvās par atbrīvošanos no kodolieročiem un izstrādātai pilnīgi jaunai dienaskārtībai attiecībās ar musulmaņu pasauli un Tuvajiem Austrumiem."
Vērtējumi pretrunīgi
Par prēmijas piešķiršanu jau ir paņirgājušies Afganistānas tālibi, kas uzsver, ka B. Obama ir pavēlējis uz Afganistānu papildus nosūtīt 21 tūkstoti karavīru. "Nobela Miera prēmija? Obamam vajadzētu piešķirt Nobela prēmiju vardarbības veicināšanā un civiliedzīvotāju nogalināšanā," aģentūrai Reuters sacīja tālibu preses pārstāvis Zabihulla Mudžahīds. Turpretim ANO Starptautiskās atomenerģijas aģentūras vadītājs Mohammads el Baradejs, kurš prēmiju saņēma 2005. gadā, izteicies, ka balvai nav bijis piemērotāka kandidāta par ASV prezidentu.
Palestīniešu sarunu vadītājs Saebs Erekats cer, ka balva B. Obamam ir laba zīme miera iespējām reģionā: "Ceram, ka viņam izdosies panākt mieru Tuvajos Austrumos, panākt, ka Izraēla atjauno robežas tādas, kādas tās bija 1967. gadā, ka tiek izveidota neatkarīga palestīniešu valsts ar Jeruzālemi par tās galvaspilsētu." Savukārt Gazas joslas premjerministrs, grupējuma HAMĀS pārstāvis Ismaīls Hanija paziņojis, ka ASV ārpolitikā ir nepieciešamas pārmaiņas, lai tiktu atzītas palestīniešu tiesības. "Bez tā šāda balva ir bezvērtīga," viņš sacīja. Izraēlas aizsardzības ministrs Ehuds Baraks izteicis cerību, ka prēmija stiprinās B. Obamas spējas dot ieguldījumu palestīniešu un Izraēlas konflikta risināšanā.
Indonēzijas lielākās musulmaņu organizācijas Nahdatul Ulama vadītāja vietnieks Masdars Masudī ir priecīgs par šādu Nobela komitejas izvēli. "Viņš ir vienīgais ASV prezidents, kas ar mums ir mēģinājis nodibināt miera attiecības." Turpretim Pakistānas konservatīvās reliģiskās partijas Džamāt-e-Islāmi vadītājs Liakats Baluks izteicies, ka tas ir joks: "Ir mulsinoši, ka viņš tika apbalvots par to, ka nav neko izdarījis. Kādas pārmaiņas viņš ir panācis Irākā, Tuvajos Austrumos vai Aftganistāmā?"
Ceturtais ASV prezidents
B. Obama ir ceturtais ASV prezidents, kam piešķirta Nobela Miera prēmija. 1906. gadā to ieguva Teodors Rūzvelts, 1919. gadā – Vudro Vilsons un 2002. gadā – Džimijs Kārters. Dž. Kārters balvu nopelnīja par veikumu starptautisku konfliktu noregulēšanā, un komiteja toreiz paziņoja, ka šī balva ir uzskatāma par sitienu Džordža Buša valdībai, kura sāka karu Irākā. V. Vilsons balvu ieguva par darbu Pirmā pasaules kara beigās, izstrādājot Nāciju līgas hartu. Savukārt T. Rūzvelts tika apbalvots par to, ka palīdzēja izbeigt karu starp Japānu un Krieviju.
Balvas piešķīrēji Alfrēda Nobela 1895. gadā sarakstītajā testamentā atstātās vadlīnijas ir interpretējuši itin plaši, un citos gadus prēmija tiek piešķirta ne tikai tiem, kas mieru panākuši ar vidutāja darbu, bet arī tiem, kas cīnās pret nabadzību, slimībām un klimata izmaiņām.
Gandijs prēmiju nesagaidīja
Raugoties uz sarakstu ar balvu neieguvušajiem cilvēkiem, der atminēties, ka Miera prēmijas vēsturē netrūkst izcilu cilvēku, kuri šo balvu tā arī nav ieguvuši.
Mahatma Gandijs, slavenākais pacifists un Indijas politiskais un garīgais līderis, nominantu sarakstā iekļuva piecas reizes – 1937, 1998, 1939, 1947. un 1948. gadā, pēdējo reizi jau pēc nāves. 1937. gadā komitejas padomnieks M. Gandiju kritizēja par to, ka viņš vienlaikus ir miera cīnītājs un politisks līderis. 1947. gadā Indija un Pakistāna ieguva neatkarību, un M. Gandija triumfu aizēnoja vardarbība un dažādas citas problēmas. 1947. gada vasarā spriedze pieauga, un Nobela komiteja balvu nolēma nepiešķirt cilvēkam, kas ir tik cieši saistīts ar vienu no konfliktējošajām pusēm. Turklāt komiteju varēja būt vadījuši arī reģionāli un rasistiski aizspriedumi: vairums balvu ir piešķirtas baltādainiem eiropiešiem.
Komiteja apsvēra domu M. Gandijam balvu piešķirt pēc nāves, bet A. Nobela testamentā ir teikts, ka prēmija ir jāpiešķir dzīvam cilvēkam. Togad Miera prēmija netika piešķirta nevienam: komiteja atzina, ka "nav neviena piemērota dzīva kandidāta", raksta izdevums Foreign Policy.
Balvai vairākkārt nominēts arī Vāclavs Havels – cilvēks, kam bija milzīga nozīme, izbeidzot padomju režīma valdīšanu Čehoslovākijā, Viņa darba kulminācija bija 1989. gada samta revolūcija, kuras laikā bez vardarbības tika gāzts komunistu režīms. Šajā gadā viņš tika nominēts pirmo reizi, bet nākamo reizi – 90. gados. Tomēr Nobela komiteja šajā laikā mēģināja panākt ģeogrāfisku līdzsvaru, un V. Havela izredzes tikt pie prēmijas izgaisināja 1993. gada lēmums apbalvot Polijas kustības Solidaritāte līderi Lehu Valensu.
V. Havels ir bijis aktīvs citu kandidātu izvirzītājs. Viņa nominētā Mjanmas demokrātijas spēku līdere Auna Sana Su Či prēmiju ieguva 1991. gadā.