Vācijas valdība vēlas savas atomelektrostacijas slēgt un tās aizstāt ar vēja ģeneratoriem, kā arī būvēt jaunas virszemes elektropārvades līnijas, tādējādi būtiski ietekmējot plašu teritoriju estētiku. Kaut gan liela daļa vāciešu atbalsta plānus atteikties no atomelektroenerģijas, arī pret zaļo revolūciju pretestība aizvien pieaug.
Pagājušajā mēnesī pēc Japānas kodolkatastrofas Vācijas valdība par 180 grādiem mainīja savu viedokli saistībā ar kodolenerģiju un paziņoja, ka no tās atteiksies, cik drīz vien iespējams, tās vietā pārejot uz atjaunojamo resursu izmantošanu. Kā norāda Der Spiegel, Vācijas kanclere Angela Merkele šādi sabiedrībai ir pateikusi to, ko tā vēlas: kā vēsta publiskā viedokļa aptaujas, vairāk nekā 80 procenti valsts iedzīvotāju vēlas, lai Vācija atteiktos no kodolenerģijas. Tanī pašā laikā tas valdību nepasargā no kritikas, jo vāciešiem atjaunojamā elektroenerģija patīk, taču tikai tikmēr, kamēr tā netiek ražota viņu dzīvesvietas tuvumā.
Jaunā enerģētikas politika paredz būvēt vēja ģeneratorus, tiks būvētas arī 80 metrus augstas augstsprieguma elektropārvades līnijas, kas nepieciešamas, lai vēja turbīnu saražoto elektroenerģiju no vējainākajiem ziemeļiem nogādātu valsts dienvidu daļā. Piecus miljardus eiro vērtā vēja enerģijas ieguves paplašināšanas programma tiks īstenota, sākot ar šā gada rudeni. Šādā veidā A. Merkeles pārstāvētie konservatīvie spēki zaļumā cenšas pārspēt opozīcijā esošo Zaļo partiju. Savukārt pašai Zaļajai partijai, kam bija labi panākumi nesenajās reģionālajās vēlēšanās un kas ir iebildusi gan pret kodolenerģiju, gan vēja enerģiju, pašlaik ir izaicinājums parādīt, ka ir iespējamas vēl citas reālas alternatīvas, kas spētu apmierināt valsts vajadzību pēc elektroenerģijas.
Viens no pirmajiem risināmajiem jautājumiem ir piemērotu vietu noteikšana jaunceļamajiem vēja ģeneratoriem. Fraunhofera institūta pētījumā secināts, ka šādas turbīnas var izvietot visā valstī, ne tikai ziemeļu daļā, kur pašlaik atrodas vairākums šo ģeneratoru. Taču sagaidāms, ka drīz ģeneratoru cēlējiem būs jāsaskaras ar plašiem sabiedrības protestiem, kā tas dažkārt ir noticis arī līdz šim, kad izskanējuši plāni vēja turbīnas un elektropārvades līnijas celt pie apdzīvotām vietām. Arī Vācijas Federālā dabas saglabāšanas aģentūra jau brīdinājusi, ka, plānojot paplašināt atjaunojamās enerģijas ieguvi, novārtā tiek atstāta dzīvās dabas saglabāšana un nepieciešamība atbrīvoties no kodolenerģijas dominē pār citiem apsvērumiem.
Pašlaik Vācijā jau darbojas 21 607 vēja turbīnas. Protesta akcijas īpaši skaļas ir Brandenburgas federālajā zemē, kur uz iedzīvotāju skaitu ir vislielākais vēja ģeneratoru skaits. Protestu kustība aug arī Saksijā, arī BādenēVirtembergā, kur savukārt ir viszemākais vēja ģeneratoru skaits. Cilvēki iebilst arī pret to, ka skatu sabojās jaunās elektropārvades līnijas. Augstsprieguma līnijas būtu iespējams rakt zemē, tomēr tas krietni sadārdzinātu projektu.
Arī Nīderlandē, kur valdība centusies attīstīt vēja enerģētiku, ir vērā ņemams sabiedrības protests pret šo enerģijas ražošanas veidu, vēsta Der Spiegel. Drīz Nīderlandes Augstākajā tiesā tiks izskatīta iedzīvotāju prasība pret valsti, kurā tie mēģinās panākt vēja ģeneratoru būvniecības apturēšanu pie savas dzīvesvietas.