Pasaules hemofilijas dienā, 17.aprīlī, Latvijas Hemofilijas biedrība norādījusi, ka zināšanu trūkuma dēļ Latvijā apzināta tikai puse reto asins slimību pacientu.
Biedrības pārstāve Ieva Stūre aģentūrai BNS pastāstīja, ka Latvijā pašlaik apzināti tikai 243 pacienti ar asins recēšanas traucējumiem, lai arī Eiropas mēroga pētījumi liecina, ka vidēji šādas slimības novērojamas vienai līdz 10 personām uz 1000 iedzīvotāju - tātad divkārt vairāk nekā reģistrētie pacienti Latvijā.
Savlaicīgi neatpazīta, slimība būtiski ietekmē pacientu dzīves kvalitāti un var būt izšķiroša medicīnisku manipulāciju laikā vai traumu gadījumos, norādīja Stūre. Tādēļ Latvijas Hemofilijas biedrība aicina ģimenes ārstus un iedzīvotājus aktīvāk pievērst uzmanību reto asins slimību simptomiem.
"Lai arī retās asins slimības ir relatīvi maz sastopamas, ir ļoti svarīgi veicināt izpratni par tām ne tikai ģimenes ārstu, bet arī iedzīvotāju vidū, jo šo zināšanu trūkums var apdraudēt slimības nēsātāja dzīvību ne tikai medicīnisku operāciju, bet pat niecīgu sadzīves traumu gadījumos. Bieži asiņojošs deguns skolas laikā var būt vienīgā pazīme asins recēšanas traucējumiem. Tomēr, savlaicīgi atpazīta, slimība un atbilstošs dzīvesveids var nodrošināt pacientam pilnvērtīgu dzīvi visu mūžu," paskaidrojusi Latvijas Hemofilijas biedrības vadītāja Baiba Ziemele.
Viņa uzsvērusi, ka par retajām asins slimībām vairāk būtu jāizglīto gan mācību personāls skolās un bērnudārzos, skaidrojot, kā rīkoties traumu situācijās, gan zobārsti un ginekologi, jo arī zobu labošana vai dzemdības ir jāveic ar atbilstošu medicīnisko aprūpi. Pacientiem, kas sirgst ar asins recēšanas traucējumiem, būtu svarīgi sazināties ar hemofilijas aprūpes centru, lai iegūtu visu informāciju, kā rīkoties dažādās dzīves situācijās.
Kopā ir 13 dažādas retās asins slimības, atpazīstamākā ir hemofilija, bet biežāk sastopamā – von Vilebranda slimība. Simptomi var būt ļoti līdzīgi, tomēr pārbaudīt veselību un pievērst uzmanību īpaši bērniem vajadzētu, ja atkārtojas tādas pazīmes kā bieži un stipri asiņojošs deguns, sasitumu dēļ ilglaicīgi nepāriet zilums un tas veidojas spontāni, nelielu sadzīves traumu situācijās, piemēram, iegriežot pirkstā, ilgstoši nepāriet asiņošana.
Novērojot šādas pazīmes, pacientiem būtu jāvēršas pie ģimenes ārsta, lai iegūtu norīkojumu turpmākām pārbaudēm pie hematologa, kas nosūtīs uz nepieciešamo asins analīžu veikšanu un vajadzības gadījumā noteiks atbilstošu ārstēšanu. Vairāk informācijas var iegūt, arī vēršoties pēc konsultācijas Latvijas Hemofilijas biedrībā.