Japānas mēnesi ilgā Fukušimas atomelektrostacijas (AES) krīze ir «absolūti atšķirīga» no 1986.gada Černobiļas katastrofas, kaut arī starptautiskajā atomkrīžu skalā tām dots vienāds novērtējums, paziņojis ANO Atomenerģijas aģentūras (IAEA) amatpersona Deniss Florijs.
«Fukušima un Černobiļa ir ļoti atšķirīgas,» preses konferencē aģentūras galvenajā mītnē Vīnē sacīja Florijs, kurš IAEA vada atomdrošības nozari. «Šis ir absolūti atšķirīgs negadījums.»
Otrdien Japāna vērtējumu Fukušimas AES krīzei paaugstināja uz starptautiskās kodoldrošības skalas (INES) maksimālo - septīto - atzīmi. Šāds vērtējums savulaik tika arī dots Černobiļas katastrofai.
Atbilstoši Japānas aprēķiniem kopējā radiācijas noplūde Fukušimas AES ir 370 000 terabekereli, bet Černobiļā tā bija 5,2 miljoni terabekerelu, norādīja Florijs.
Černobiļas katastrofu izraisīja cilvēka kļūda un konstrukcijas nepilnības, bet Fukušimas krīzi - bezprecedenta stipruma zemestrīce un cunami. Turklāt Fukušimas AES darbs tika automātiski apturēts, bet Černobiļas reaktors darbojās. «Negadījumu mehānika ir ļoti atšķirīga,» uzsvēra amatpersona.
Černobiļas reaktoram nebija dzelzsbetona korpusa, bet Fukušimā tāds ir, un tas nav izpostīts pat pēc vairākiem sprādzieniem. Černobiļas sprādziena rezultātā liela radiācija nonāca augstu atmosfērā, «izplešoties pa visu pasauli». Tostarp visi Fukušimas reaktori tika izslēgti zemestrīces laikā, un pašā reaktora korpusā sprādzienu nav bijis.
Japānas dienesti būtu rīkojušies tāpat, arī ja INES atzīme būtu paaugstināta agrāk. «Novērtējums neizmaina to, ko viņi ir darījuši evakuācijas, cilvēku izmitināšanas, uzraudzības un ekoloģijas jomā,» norādīja eksperts.
