Lai arī Polijas prezidenta Leha Kačiņska palīgs paziņojis, ka prezidents Lisabonas līgumu parakstīs nākamajā svētdienā, tomēr par viņa gatavību dokumentu parakstīt ir izskanējuši pretrunīgi izteikumi, un tas rada jaunas neskaidrības par līguma nākotni.
"Prezidents savu vārdu tur. Viņš sacīja, ka bez kavēšanās parakstīs līgumu, ja īri sacīs jā. Līgumu viņš parakstīs svētdien," Polijas televīzijas kanālam TVN 24 sacīja L. Kačinska palīgs Aleksandrs Ščiglo.
Pēc šā paziņojuma gan L. Kačiņskis, gan viņa dvīņubrālis Jaroslavs, kas vada opozīcijā esošo partiju Likums un taisnīgums, ir nolieguši, ka Lisabonas līgumu plānots parakstīt nedēļas nogalē. "Cik man zināms, un man par to ir zināms, tas nenotiks svētdien," vakar paziņoja J. Kačinskis.
2. oktobrī notikušajā referendumā Īrijas balsotāji atbalstīja Lisabonas līguma pieņemšanu. Bez Īrijas likumu nebija ratificējušas vēl tikai Polija un Čehija. Polijas prezidents L. Kačiņskis bija solījis līgumu parakstīt, ja to atbalstīs īri. Līgumu jau ir apstiprinājis Polijas parlaments, un tagad uz tā trūkst tikai prezidenta paraksta.
Neskaidrība ir arī par Čehijas nostāju – prezidents Vāclavs Klauss dokumentu atteicies parakstīt, kamēr Konstitucionālā tiesa nebūs devusi savu atzinumu, vai Lisabonas līgums nav pretrunā ar valsts pamatlikumu. Lisabonas līgumu atbalsta Čehijas premjerministrs Jans Fišers, kurš sarunās ar Briseli apgalvojis, ka nav jautājums, vai Čehija dokumentu parakstīs, bet gan kad tas notiks. Arī Čehijas parlaments ir apstiprinājis līgumu, vēsta New York Times.
Eiropas Savienības (ES) valstu līderi vēlas, lai līgums visās valstīs būtu ratificēts līdz gada beigām un lai šis process neievilktos nākamgad, kad paredzētas vēlēšanas Lielbritānijā, jo tajās varētu uzvarēt konservatīvie spēki Deivida Kamerona vadībā. Daudzi konservatīvie iebilst pret Lisabonas līgumu un pieprasa, lai par tā pieņemšanu tiktu rīkots referendums.
Vairums savienības valstu uzskata, ka līgums ir svarīgs ES nākotnei un ka bez tā lēmumu pieņemšana būs lēna un neefektīva, jo pašreizējie savienības darbības principi vairs nav piemēroti paplašinātajai ES. Savukārt līguma oponenti dokumentā saskata mēģinājumus ES padarīt par federāciju un samazināt nacionālo valstu suverenitāti.