ES atbloķēs domstarpību dēļ iesaldēto palīdzību Polijai

© pixabay.com

Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena piektdien paziņojusi, ka Polijai pienākošies 137 miljardi eiro, kurus Brisele iesaldējusi, kamēr Varšava nenodrošinās likuma varas principu ievērošanu, tiks atbloķēti.

Oficiāls lēmums par to tiks pieņemts jau jaunnedēļ, pavēstrīja Leiena, norādot, ka Polijas jaunais premjerministrs Donalds Tusks spēris nozīmīgus soļus, lai pretstāvi ar Briseli izbeigtu.

Polijas iepriekšējai valdībai, ko veidoja nacionālkonservatīvā partija "Likums un taisnīgums" (PiS), bija dažkārt sarežģītas attiecības ar Eiropas Savienības (ES) vadību, un saistībā apsūdzībām, ka Polija apdraudot tiesnešu neatkarību, Brisele bija iesaldējusi Varšavai piešķirtos līdzekļus tautsaimniecības atveseļošanai pēc Covid-19 pandēmijas.

ES tieslietu komisārs Didjē Reinders iepriekš izteicies, ka Polijas jaunā valdība paudusi "nepārprotamu apņemšanos" labot kaitējumu, ko nodarījusi PiS valdība.

Pasaulē

Krievija gatavojas sākt pilna mēroga karu ar NATO – par šādu iespējamību nesen paziņoja Vācijas federālais izlūkdienests. Šo iespējamību pastiprināja arī ziņa, ka Krievijas diktators Putins gatavojas no 1. aprīļa līdz 15. jūlijam armijā iesaukt 160 000 pilsoņu vecumā no 18 līdz 30 gadiem. Vai drīz varam sagaidīt okupantu pūļus pie Latvijas robežas? Jautājums ir skarbs, taču pamatots. Tomēr jāatgādina, ka militārā kontingenta papildinājums Krievijā notiek divas reizes gadā, tā ka šis ir vienkārši kārtējais iesaukums.

Svarīgākais