Polija ir saņēmusi pārmetumus par lēmumu novilcināt nacistu un komunistu okupācijas laikā atsavināto īpašumu kompensēšanu. Par šādas aizkavēšanas iemeslu valdība min valsts finanšu situāciju.
Lēmumu apturēt likuma izstrādi, kas vismaz daļai Polijas pilsoņu ļautu saņemt kompensācijas par atņemtajiem īpašumiem, valdība pieņēma pagājušajā mēnesī. Finanšu ministrija ir paziņojusi, ka likumprojekts ir gatavs, tomēr tas netiks iesniegts parlamentā, jo tā pieņemšanas gadījumā ievērojami palielinātos Polijas budžeta deficīts. Likums zaudēto īpašumu kompensācijās no valsts ļautu pieprasīt 18 miljardus zlotu (3,2 miljardus latu). Premjerministrs Donalds Tusks, kurš pirms trim gadiem bija apņēmies panākt, ka bijušajiem īpašniekiem tiek piedāvāta kompensācija vienas piektdaļas apmērā no īpašuma vērtības, sola, ka likumprojekts parlamentā nonāks tad, kad valsts varēs atļauties cilvēkiem samaksāt.
Skaļas iebildes pret šādu valdības nostāju ir izskanējušas no ebreju organizāciju puses. Neapmierinātību ar to izteicis arī ASV valsts departamenta īpašais sūtnis holokausta jautājumos Stjuarts Ezenštats. Pirms 2. pasaules kara Polijā dzīvoja 3,5 miljoni ebreju, kas bija Eiropas lielākā ebreju kopiena. Nacistu režīms nogalināja aptuveni 90 procentus Polijas ebreju. Upuriem tika atņemti īpašumi, kurus viņu mantinieki vēlas atgūt vai vismaz saņemt par tiem kompensāciju.
Tomēr ebreju prasības veido tikai 17 procentus no kopējā prasību skaita. Lielākā daļa taisnības meklētāju ir poļi, kuru īpašumi tika konfiscēti pēc kara komunistu režīma laikā. Pēc Polijas Īpašumu turētāju savienības datiem, uz kompensācijām varētu pretendēt aptuveni viens miljons cilvēku, un, lai viņu prasības pilnībā kompensētu, būtu nepieciešami vismaz 95 miljardi zlotu (16,7 miljardi latu). Organizācijas vadītājs Miroslavs Šipovskis intervijā aģentūrai AP sacīja, ka Polijas valdības nostāja kompensāciju jautājumā ir nepieņemama.
Reaģējot uz ASV pārstāvju un arī Pasaules Ebreju kongresa kritiku par kavēšanos atjaunot taisnīgumu, Polijas ārlietu ministrs Radoslavs Sikorskis izteicās, ka «labs brīdis, kurā ASV varēja palīdzēt Polijas ebrejiem, bija laikposms no 1943. līdz 1944. gadam», bet tagad «šāda iejaukšanās ir novēlota». Atbildot uz šo paziņojumu, Pasaules Ebreju kongresa pārstāvis Menačems Rozenzafts ir aicinājis ebreju kopienu pārtraukt atbalstīt Polijas ekonomiku, tai skaitā nedoties uz Poliju tūrisma braucienos, iekams Polija nepieņems likumu par kompensācijām. Polijas masu saziņas līdzekļi šo aicinājumu nodēvēja par aicinājumu uz Polijas ekonomikas boikotu, pēc kā Ebreju kongress izplatīja paskaidrojumu, ka tas ir bijis tikai M. Rozenzafta personīgais, nevis visas organizācijas viedoklis.
Vairums Eiropas valstu, kur nacistu un komunistu režīmu atņemto īpašumu problēma pastāv, jau ir pieņēmušas likumus par īpašumu atdošanu vai to kompensēšanu. Polijas valdības kopš 1989. gada arī ir solījušas šādu likumu pieņemt, tomēr tas vēl līdz šim nav izdarīts. Vismaz daļēji tas ir skaidrojams ar Polijas situācijas īpašajiem apstākļiem: atņemto īpašumu lielo skaitu un problēmas sarežģītību, norāda BBC. Pēc kara sabiedrotie vienojās Polijas robežas pārcelt uz rietumiem, tādējādi savas mājas zaudēja daudzi vācieši un vienlaikus arī daudzi poļi, jo valsts austrumu daļa tika iekļauta Ukrainas, Baltkrievijas un Lietuvas teritorijā.
Laikraksta Gazeta Wyborcza komentētājs Konstantijs Geberts norāda, ka iemesls kompensāciju izmaksas aizkavēšanai ir arī šogad gaidāmās parlamenta vēlēšanas, jo liela daļa Polijas sabiedrības iebilst pret maksāšanu īpašniekiem no valsts budžeta. Viņš uzsver, ka runa nav tikai par ebrejiem, jo viņu proporcija prasības cēlēju sarakstā ir relatīvi maza. «Poļi nevēlas maksāt kompensācijas nevienam,» secina K. Geberts.