Portugāle nonākusi bankrota priekšā

Portugāles ilgā cīņa, lai nebūtu jālūdz starptautiskais aizdevums, ir galā. Partijas nav spējušas vienoties par taupības režīmu budžeta deficīta ierobežošanai, valsts budžeta projektu parlaments šonedēļ nepieņēma, un no amata ir atkāpies premjerministrs Žozē Sokratišs.

Nespēja samazināt budžeta tēriņus un palielināt ienākumus nozīmē, ka valstij, visticamāk, būs jālūdz Eiropas Savienības (ES) un Starptautiskā valūtas fonda palīdzība, kā to ir darījušas arī divas citas eirozonas dalībvalstis – Grieķija un Īrija.

Pret valdības piedāvāto tēriņu samazinājumu, kas pēdējo 12 mēnešu laikā bija jau ceturtais šāda veida priekšlikums un kas tapis ar Eiropas Centrālās bankas un Eiropas Komisijas līdzdalību, balsoja visas piecas parlamentā pārstāvētās opozīcijas partijas. Bez to atbalsta Portugāles mazākuma valdībai nebija izredžu pieņemt budžetu. Valdības krišana savukārt nozīmē arī ārkārtas vēlēšanas, jo partijas nespēj vienoties par kopīgu rīcību finanšu grūtībās.

Neskaidrības ar Portugāles finansiālo stāvokli vairojušas arī investoru bažas, un Portugāles desmit gadu parādzīmju procentu likme ir pakāpusies līdz 7,71 procentam, kas ir augstākais rādītājs eirozonā. Šis rādītājs ir pārlieku augsts, lai Portugāle naudu varētu aizņemties finanšu tirgos, tāpēc vienīgais glābiņš tai tagad varētu būt starptautiskie aizdevēji. Portugālei pašlaik pietiek naudas, lai segtu 4,5 miljardu eiro parādsaistības, par kurām jāsamaksā nākamajā mēnesī, bet jūnija maksājumiem naudu atrast varētu būt problemātiski, vēsta Reuters.

Pašlaik nav zināms, kad Portugāle varētu lūgt aizdevumu, tomēr tas, visticamāk, nenotiks līdz ārkārtas vēlēšanām. Īrijas piemērs, kur par starptautisko aizdevumu vienojās iepriekšējā valdība, bet vēlēšanās uzvarējušās partijas solīja panākt jaunu vienošanos, liek domāt, ka arī Portugāle par starptautisko aizdevumu varētu diskutēt tikai pēc vēlēšanām, izdevumam The Economist stāstīja Deutsche Bank Eiropas ekonomikas pētniecības departamenta vadītājs Žils Mēcs. Savukārt vēlēšanas nenotiks agrāk par maija beigām, un tas nozīmē, ka Portugālei ir priekšā vairāki neskaidrības mēneši, kas valstij izmaksās dārgi, jo šajā laikā naudai, ko Lisabona aizņemsies, būs augstas procentu likmes. Portugāles aizdevumu procentu likmes aizvien ir pieaugušas pēdējā gada laikā.

Portugāles krīze aizēno arī ES valstu vadītāju sanāksmi Briselē, kuras galvenais uzdevums ir vienošanās par soļiem, lai nepieļautu parādu krīzes izplešanos un nodrošinātu eirozonas stabilitāti, ziņo BBC. Vācijas kanclere Angela Merkele, kas ir viena no aktīvākajām taupības politikas atbalstītājām, uzrunā Vācijas parlamentam norādīja uz Portugāli kā piemēru tam, «cik daudz politiskās drosmes ir vajadzīgs, ja pagātnē pieļautas kļūdas».

ES jau krietnu laiku iepriekš ir pārmetusi Portugālei nevēlēšanos samazināt birokrātiju un valsts pārvaldes aparātu, kā arī ieviest uzņēmējdarbībai izdevīgāku likumdošanu, piemēram, saistībā ar nodarbinātību. Krīzes laikā bezdarba līmenis ir palielinājies līdz 11,2 procentiem.

Svarīgākais