Lai arī rietumvalstis ir paziņojušas, ka tām uzlidojumos Lībijā ir izdevies iznīcināt M. Kadāfi armijas gaisa aizsardzības sistēmas, tomēr diktatora spēki joprojām ir spēcīgi un karojošo spēku pozīcijas kopš uzlidojumu sākuma nav būtiski mainījušās.
Rietumi Kadāfi spēkus neapturM. Kadāfi armija, kuru pa dienu bija apklusinājuši rietumvalstu uzlidojumi, pa nakti atsāk apšaudes un uzbrukumus, vēsta Reuters. M. Kadāfi armijas tanki ir atkal ieņēmuši savas pozīcijas trešajā lielākajā pilsētā Misrātā un tumsas aizsegā apšaudījuši teritoriju pie galvenās slimnīcas. Armija ir ieņēmusi ostu, kur iespējas izbraukt no valsts cer sagaidīt tūkstoši ārvalstu strādnieku. Arī režīmam uzticīgie snaiperi joprojām atrodas savās pozīcijās, stāsta vietējie iedzīvotāji.
ASV armija ir paziņojusi, ka lidojuma aizlieguma režīms pār Lībijas piekrastes teritorijām ir veiksmīgi ieviests un M. Kadāfi armijas gaisa spēku pretestības spējas ir salauztas. Francija apstiprinājusi, ka trīs dienu laikā ir iznīcinātas desmit Lībijas armijas bruņumašīnas un raidījusi triecienus pret kādu armijas bāzi. Lielbritānija pavēstījusi, ka pret Lībijas gaisa aizsardzības sistēmām no savām zemūdenēm raidījusi Tomahawk raķetes. Franču iznīcinātājs ir notriecis arī kādu Lībijas lidmašīnu. Rietumvalstu pārstāvji noliedz Lībijas paziņojumus, ka līdzšinējos uzlidojumos būtu gājuši bojā arī civiliedzīvotāji.
Francijas ārlietu ministrs Alēns Žipē ir atzinis, ka M. Kadāfi spēku sakaušanai būs vajadzīgas vairākas dienas vai nedēļas, bet viņš noliedz, ka šī operācija varētu ievilkties mēnešiem ilgi. Tomēr, kā atzīmē BBC, turpat nedēļu kopš uzbrukumu sākuma situācija Lībijā nav būtiski mainījusies: nemiernieku spēki kontrolē valsts austrumu daļu, taču M. Kadāfi spēkus uzveikt nespēj. Būtiskākās izmaiņas ir tādas, ka nemiernieku bastions Bengāzī vairs nedraud krist M. Kadāfi rokās, taču nemierniekiem nav izdevies atgūt kontroli pār tām teritorijām, kas pirms M. Kadāfi ofensīvas jau bija viņu kontrolē.
Nemiernieku armija ir slikti organizēta un apmācīta, bez skaidras komandstruktūras un arī rīcības plāna, līdz ar to tai arī ar Rietumu atbalstu nav pa spēkam uzveikt M. Kadāfi armiju. Tāpat par neveiksmīgu uzskatāma arī nemiernieku politiskā vadība, kurai arī trūkst vienotas vīzijas par valsti pēc M. Kadāfi režīma krišanas, ja šis mērķis tiks sasniegts, norāda BBC. Šī neskaidrība un neorganizētība ir radījusi bažas arī daļā rietumvalstu, kuras īsteno ANO Drošības padomes 17. martā pieņemto rezolūciju, kas atļauj uzbrukt Lībijai. Rietumi varētu būt izvēlējušies atbalstīt nemiernieku kustību, par kuru tiem ir maz informācijas.
Savukārts NATO valstu pārstāvjiem Briselē vakar joprojām nebija izdevies vienoties par Lībijas operāciju vadības pārņemšanu no ASV. Pret to vislielākās iebildes ir NATO dalībvalstij Turcijai. Turcija nevēlas, lai NATO uzņemas atbildību par uzbrukumiem, kuros ir iespējami arī civiliedzīvotāju upuri. Francija vēlas, lai NATO dalībvalstis pašas izveidotu rīcības komiteju, kuras sastāvā iekļautu arī Arābu līgu, un nodrošinātu politisko kontroli.