Ar raķešu uzbrukumiem, kas vērsti pret militāriem objektiem, Lībijā nedēļas nogalē sākās lielākā rietumvalstu militārā iejaukšanās arābu valstīs kopš 2003. gada.
Lai arī pret Lībiju vērsto militāro operāciju vadību ir uzņēmušās Lielbritānija un Francija, tajā piedalās arī ASV, un prezidentam Barakam Obamam lēmums atbalstīt uzbrukumus nozīmē lūzuma punktu viņa retorikā par karu. Lībijas līderis Muammars Kadāfi ir piedraudējis, ka cīņa būs ilga.
"Mēs solām ilgu karu bez robežām," Lībijas valsts televīzijas ēterā pēc rietumvalstu triecienu sākuma paziņoja M. Kadāfi. Viņš sacīja, ka rietumvalstīm nav pamata uzbrukt Lībijai, jo Lībija tām neko neesot nodarījusi. Iepriekš M. Kadāfi bija solījis atvērt ieroču noliktavas, lai iedzīvotāji varētu aizsargāt valsti no "krustnešu uzbrukuma".
Ārvalstu uzbrukums Lībijai sākās sestdien, kad Lībijas valdības spēki, neskatoties uz to, ka bija izsludināts pamiers, uzbruka nemiernieku kontrolētajai Bengāzī pilsētai. Militāras operācijas pret Lībiju veikt atļāva ANO Drošības padome. Tā 17. martā pieņēma rezolūciju, kas aizliedz Lībijas gaisa telpā pārvietoties lidmašīnām, kā arī pieprasa nekavējoties pārtraukt kaujas. Pēc rezolūcijas pieņemšanas uzbrukumi nemiernieku spēkiem turpinājās.
Sestdien pirmos triecienus raidīja Francijas lidmašīnas, un to mērķis bija militārie transporta līdzekļi netālu no Bengāzī. Drīz pēc tam amerikāņi spēji no iznīcinātājiem un zemūdenēm raidīja vairāk nekā 110 Tomahawk raķešu. Lībijas militāros objektus ar raķetes apšaudījušas arī britu zemūdenes un reaktīvās lidmašīnas. Pret Lībiju noteikta arī kuģu satiksmes blokāde, ziņo BBC. Uz reģionu savas lidmašīnas ir nosūtījusi Kanāda, bet Itālija piedāvājusi izmantot savas militārās bāzes. Rietumvalstu vadītās operācijas pirmās fāzes mērķis ir iznīcināt Lībijas pretgaisa aizsardzības sistēmas. Kad tas būs izdarīts, Lībijas gaisa telpā brīvāk varēs patrulēt kaujas lidmašīnas un, ja nepieciešams, uzbrukt M. Kadāfi lojālajiem spēkiem. Krievija un Ķīna, kas balsojumā par Lībijas rezolūciju atturējās, pēc militārās operācijas sākuma līdz ar Āfrikas Savienību ir aicinājušas izbeigt sadursmes.
Savukārt nemiernieku atbalstītāji, kuru pārstāvji iepriekš bija noraidījuši ideju par ārvalstu iejaukšanos, nu ir izteikuši gandarījumu par rietumvalstu militāro atbalstu. "Domājam, ka ar šo Kadāfi režīms tiks gāzts," aģentūrai Reuters sacīja kāds Bengāzī iedzīvotājs. "Lībieši nekad neaizmirsīs, ka Francija ir ar viņiem. Ja nebūtu viņu, Bengāzī būtu kritusi." Arī citi izteica atbalstu rietumvalstu militārajai koalīcijai.
Lielbritānija un Francija ir paziņojušas, ka uzņemas pret Lībiju vērsto militāro operāciju vadību. Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kamerons nedēļas nogalē izteicās, ka uzbrukums M. Kadāfi spēkiem ir "nepieciešams, likumīgs un pareizs". Francijas prezidents Nikolā Sarkozī atsaucās uz "sirdsapziņu, kas neļauj noskatīties [Kadāfi] noziegumos". Arī ASV prezidents Baraks Obama sacīja, ka "mēs nevaram mierīgi noraudzīties, kā tirāns savai tautai stāsta, ka žēlastības nebūs." Viņš uzsvēra, ka operācijā nepiedalīsies amerikāņu sauszemes spēki. Tomēr arī ar ierobežotu dalību šajā karā B. Obama ir sasniedzis lūzuma punktu savā prezidentūrā: viņš, kas iepriekš bija veidojis uz mieru orientēta prezidenta slavu un runājis par nepieciešamību pabeigt sava priekšteča iesāktos militāros konfliktus, nu ir ieguvis arī pats savu karu.
Rietumvalstu aktīvā iesaistīšanās operācijās nesaistās ar kādiem praktiskiem ieguvumiem: Lībijai ir nafta un gāze, tomēr tie ir tikai divi procenti no pasaules krājumiem; nav pārliecinošas arī teorijas par mēģinājumu izpatikt sabiedrībai, jo karš nebūt negarantē sabiedrības atbalstu ne Ziemeļāfrikā, ne arī pašu mājās. Francija, kura līdz pēdējam atbalstīja Tūnisijas režīmu, diez vai var uzlabot savu reputāciju, kā viena no pirmajām metoties militārās operācijās, jo kara iznākumu pašlaik ir grūti paredzēt, tāpat kā vēlētāju atbalstu tam.
Bijušais Lielbritānijas premjerministrs reiz rakstīja, ka politikā arī bezdarbība ir rīcība un nepieņemt lēmumu arī ir lēmums. Tāpēc vienkārša noskatīšanās, kā M. Kadāfi armija šauj uz Lībijas iedzīvotājiem vai gūst pārsvaru pilsoņu karā, arī ir politisks solis ar savām sekām – nekā nedarīšana parādītu to valstu vājumu, kuras vismaz vārdos ir asi kritizējušas M. Kadāfi. ASV prezidents Baraks Obama, atsaucoties uz demokrātiskajām vērtībām un nepieciešamību, lai vārdiem sekotu darbi, skaidroja, ka "Lībijas tautas saucienus pēc palīdzības nedrīkst ignorēt" un ka notikumiem Lībijā ir būtiska nozīme Tuvo Austrumu pārmaiņu vilnī. Izdevuma The Atlantic komentētājs Endrū Salivans gan izteicās, ka šāds skaidrojums neiztur kritiku, jo M. Kadāfi nav drauds ASV un pat kaislīgākie Džordža Buša politikas piekritēji nav mēģinājuši panākt militāru uzbrukumu uz tik nekonkrēta pamata.
B. Obamam ir bijis sarežģīti pārvērsties no miera aizstāvja par karotāju, norāda Der Spiegel. B. Obama pagājušās piektdienas runā Baltajā namā, skaidrojot situāciju, vienlaikus uzrunāja divas auditorijas. No vienas puses, viņš runāja ar amerikāņiem, kuriem stāstīja, ka militārā iejaukšanās nebūs vienpusēja un par to tiks lemts sadarbībā ar Eiropas un arābu valstu partneriem un ka šim uzbrukumam no ASV perspektīvas plašu seku nebūs. No otras puses, viņš M. Kadāfi draudēja stingrāk nekā jelkad iepriekš un atgādināja ANO Drošības padomes rezolūcijas prasības. "Šie noteikumi nav diskutējami," sacīja prezidents.
Pašlaik ir grūti paredzēt, kāds būs militārās operācijas turpinājums un cik ilgi rietumvalstis ir gatavas Lībijā karot. Ja M. Kadāfi spēki ienāks pilsētās, koalīcijas plāni pret viņu karot tikai no gaisa sarežģīsies, norāda informācijas analīzes organizācijas Stratfor pārstāvis Marko Papiks. Sagaidāms, ka rietumvalstis nebūs mierā ar pašreizējo situāciju, kurā valsts faktiski ir sadalīta divās daļās: austrumos saimnieko nemiernieki, bet rietumos ir spēcīgas M. Kadāfi pozīcijas. Tikšanās laikā ar Eiropas partneriem ASV valsts sekretāre Hilarija Klintone līdz ar citām amatpersonām bija uzsvērusi, ka Lībija nedrīkst tikt sadalīta.
