Azerbaidžāna noraida ASV plānotās sarunas ar Armēniju

© pixabay.com

Azerbaidžāna ceturtdien atteikusies piedalīties sarunās ar Armēniju, kas šomēnes bija plānotas ASV, jo Baku skatījumā Vašingtonas nostāja esot neobjektīva.

Baku un Erevāna ir ieslīgušas gadu desmitiem ilgā teritoriālā konfliktā par Kalnu Karabahu, ko Azerbaidžāna strauji pārņēma savā kontrolē pēc 19.septembrī sāktās zibensofensīvas.

Miera sarunās ar vidutāju starpniecību liels progress nav panākts, tomēr abu valstu līderi ir paziņojuši, ka līdz gada beigām varētu tikt parakstīts visaptverošs miera līgums.

"Mēs neuzskatām par iespējamu 2023.gada 20.novembrī Vašingtonā sarīkot ierosināto Azerbaidžānas un Armēnijas tikšanos ārlietu ministru līmenī," paziņoja Baku. Azerbaidžānas ārlietu ministrija kritizēja ASV valsts sekretāra palīga Džeimsa O'Braiena izteikumus ASV Pārstāvju palātas Ārlietu komitejā. Ministrijas skatījumā viņš izteicis "vienpusīgas un neobjektīvas piezīmes" par Azerbaidžānu.

O'Braiens komitejai sacīja, ka pēc 19.septembra notikumiem attiecības ar Azerbaidžānu nebūs normālas, kamēr nebūs progresa ceļā uz mieru. "Mēs esam atcēluši vairākas augsta līmeņa vizītes, nosodījām (Baku) rīcību," viņš piebilda.

Azerbaidžānas Ārlietu ministrija paziņoja, ka "šāda vienpusēja pieeja no ASV puses var novest pie tā, ka ASV zaudēs savu starpnieka lomu".

Tikmēr Armēnijas premjerministrs Nikols Pašinjans šodien paziņoja, ka Erevānas "politiskā griba tuvākajos mēnešos parakstīt miera līgumu ar Azerbaidžānu ir nelokāma".

Pašinjans un Azerbaidžānas prezidents Ilhams Alijevs ir aizvadījuši vairākas sarunu kārtas ar ES starpniecību. Taču pagājušajā mēnesī Alijevs atteicās piedalīties sarunās ar Pašinjanu Spānijā, kā iemeslu minot Francijas "neobjektīvo nostāju". Bija paredzēts, ka starpnieki šajās sarunās būs Francijas prezidents Emanuels Makrons, Vācijas kanclers Olafs Šolcs un Eiropadomes prezidents Šarls Mišels.

ES centieni organizēt jaunu sarunu kārtu pagaidām bijuši neauglīgi.

Pasaulē

Krievija gatavojas sākt pilna mēroga karu ar NATO – par šādu iespējamību nesen paziņoja Vācijas federālais izlūkdienests. Šo iespējamību pastiprināja arī ziņa, ka Krievijas diktators Putins gatavojas no 1. aprīļa līdz 15. jūlijam armijā iesaukt 160 000 pilsoņu vecumā no 18 līdz 30 gadiem. Vai drīz varam sagaidīt okupantu pūļus pie Latvijas robežas? Jautājums ir skarbs, taču pamatots. Tomēr jāatgādina, ka militārā kontingenta papildinājums Krievijā notiek divas reizes gadā, tā ka šis ir vienkārši kārtējais iesaukums.

Svarīgākais