Autoražotājs Renault ir publiski atvainojies trim uzņēmuma augstām amatpersonām, kuras tika apsūdzētas tehnoloģisko noslēpumu zagšanā. Izmeklētāji tagad domā, ka Renault ir kļuvis par upuri nevis industriālajai spiegošanai, bet gan krāpšanai.
Trim apsūdzētajiem darbiniekiem Renault vadītājs Karloss Gosns šonedēļ atvainojās televīzijas ēterā. Viņš izteica gatavību viņiem izmaksāt kompensācijas un atjaunot viņus darbā. Atvainošanās notika tajā pašā ziņu raidījumā, kurā K. Gosns 23. janvārī bija paziņojis, ka uzņēmuma rīcībā ir droši pierādījumi par trijotnes saistību ar tehnoloģisko noslēpumu atklāšanu trešajām personām.
Francijas valdība notiekošo janvārī nodēvēja par "ekonomisku karu", bet Renault paziņoja, ka ir apdraudēti uzņēmuma stratēģiskie aktīvi. Mēģinājumos iegūt Renault elektroautomobiļu tehnoloģijas, kuru izstrādē uzņēmums pēdējos gados ir ieguldījis miljardiem eiro, tika vainota Ķīna, kas gan šādas apsūdzības noraidīja. Ņemot vērā lielo uzmanību, kas nākamajos mēnešos tika pievērsta šim jautājumam, sagaidāms, ka darbinieku kompensācijas varētu būt mērāmas miljonos, vēsta Time.
Izmeklētāji gan lietu nav slēguši un pieļauj, ka skandāls ir bijis daļa no shēmas, kurā citas uzņēmuma amatpersonas mēģinājušas izkrāpt naudu. Pagājušajā nedēļā tika aizturēti trīs par drošību atbildīgi darbinieki. Divus no viņiem drīz vien atbrīvoja, un apsūdzības viņiem netika uzrādītas, taču trešajam – Renault drošības dienesta vadītājam un bijušajam Francijas armijas izlūkam Dominikam Gevrejam – draud apsūdzības par krāpšanu saistībā ar spiegošanas lietu. Viņš augustā bija saņēmis anonīmu vēstuli, kurā paziņots par uzņēmumu darbinieku saistību ar spiegošanu, kā arī izklāstīts, kuru banku kontos viņiem par noslēpumu izpaušanu ir ieskaitīta nauda.
Izmeklēšanas laikā neapstiprinājās ziņas par apsūdzēto amatpersonu ārvalstu kontiem, tomēr atklājās kas cits: Spānijas un Dubaijas bankās atradās 300 000 eiro, kurus Renault bija piešķīruši D. Gevrejam, lai viņš iegūtu papildu informāciju no anonīmā trauksmes cēlēja. D. Gevrejs ir atteicies nosaukt sava informācijas avota vārdu, taču nu viņš pats tiek turēts aizdomās par mēģinājumu izkrāpt naudu no Renault. Pastāv iespēja, ka viņš pats ir organizējis apsūdzības pret uzņēmuma darbiniekiem, lai varētu veikt iekšēju izmeklēšanu un pieprasīt no uzņēmuma finansējumu informācijas vākšanai. Kopumā Renault bija gatavs samaksāt 924 000 eiro, kas, salīdzinot ar skandāla apjomu, ir neliela summa, raksta AFP. Nenozīmīgs šis naudas apjoms izskatās arī, salīdzinot ar Renault ieņēmumiem, kuri pērn bija ap 39 miljardi eiro, un arī ar Renault vadītāja pagājušā gada algu – ap 9 miljoni eiro.
Tieši uzņēmuma labie finansiālie rādītāji glābj K. Gosnu no amata zaudēšanas, lai gan kritiku par viņa rīcību skandāla laikā ir izteikusi arī Francijas valdība. Francijas valstij pieder 15 procenti Renault akciju.