Pēdējos septiņos gados – daudz lielu zemestrīču

Visa pasaule cītīgi seko līdzi notikumiem Japānā – pēc Rihtera skalas 9.0 ballu varenā zemestrīce radījusi nepatīkamas sekas, un šobrīd nekas vēl nav beidzies. Statistika liecina, ka no 24 lielākajām zemestrīcēm piecas (tātad vairāk nekā piektdaļa) bijušas pēdējos septiņos gados.

Sakritība vai dabas atbilde cilvēcei? Par šo zinātnieki turpina strīdēties.

No 24 lielākajām reģistrētajām zemestrīcēm vecākā ir notikusi 1575. gadā, Čīles pilsētas Valdivijas apkārtnē. Arī lielākā zemestrīce, 9.5. ballu spēcīga, notika turpat, tikai 1960. gadā. Taču īpašu uzmanību piesaista fakts, ka šajā sarakstā nu jau ir piecas zemestrīces, kas reģistrētas globāli niecīgā laika posmā – no 2004. gada līdz šim brīdim.

2004. gada Ziemassvētkos notika zemūdens zemestrīce Indijas okeānā, kas izraisīja spēcīgu cunami un prasīja ~230 tūkstošu cilvēku dzīvības. Vissmagāk cieta Indonēzijas sala Sumatra. Jau pēc 3-4 mēnešiem 2006. gada martā turpat pie Sumatras salas notika vēl viena liela zemestrīce, prasot ne tikai 1.3 tūkstošu cilvēku dzīvības, bet arī radot paniku – sak, tik īsā laika periodā divas tādas zemestrīces... Turpat sekoja vēl viena – 2007. gadā, arīdzan ļoti spēcīga, taču šoreiz bez liela upuru skaita. Arī pagājušā gada aprīlī Sumatrā bija zemestrīce, taču „tikai” 7.8 ballu stipra, netiekot šīs kataklizmas lielāko vidū.

Taču nav tā, ka šīs izteikti nozīmīgās zemestrīces bijušas tikai Sumatrā. 2010. gada februārī smagi cieta Čīle, kur zemestrīce prasīja 500-600 cilvēku dzīvības. Un nu klāt arī Japānas gadījums – ikviens zina, ka zemestrīces šajā valstī nav retums, taču šomēnes notikusī zemestrīce ir lielākā visā Japānas vēsturē... Apstiprināti gandrīz 3 tūkstoši upuru, vēl 4 tūkstoši ir bezvēsts pazuduši.

Vai sekos turpinājums un lielās (vismaz 8.5 ballu) zemestrīces būs aizvien biežāka parādība? Šī brīža tendence ir nepatīkama. Tiesa, optimisti sevi var mierināt, ka trīs no piecām bijušas vienviet – Sumatras tuvumā.

Lielākās reģistrētās zemestrīces

Valdivija (Čīle)

1960.

9.5

Aļaska (ASV)

1964.

9.2

Sumatra (Indonēzija)

2004.

9.1

Kamčatka (Krievija, toreiz PSRS)

1952.

9.0

Sendai (Japāna)

2011.

9.0

Sumatra (Indonēzija)

1833.

8.8-9.2

(Ekvadora-Kolmbija)

1906.

8.8

Maule (Čīle)

2010.

8.8

Klusais Okeāns (ASV-Kanāda)

1700.

8.7-9.2

Valparaiso (Čīle)

1730.

8.7-9.0

Lisabona (Portugāle)

1755.

8.7

Aļaska (ASV)

1965.

8.7

Asama (Indija) – Tibeta (Ķīna)

1950.

8.6

Aļaska (ASV)

1957.

8.6

Sumatra (Indonēzija)

2005.

8.6

Arika (Čīle, toreiz Peru)

1868.

8.5-9.0

Valdivija (Čīle)

1575.

8.5

Lima (Peru)

1687.

8.5

Konsepsjona (Čīle)

1751.

8.5

Atakama (Čīle)

1922.

8.5

Kamčatka (Krievija, toreiz PSRS)

1923.

8.5

Bandas jūra (Indonēzija)

1938.

8.5

Kuriļu salas (Krievija, toreiz PSRS)

1963.

8.5

Sumatra (Indonēzija)

2007.

8.5

Pasaulē

Krievija sevi ir ilgstoši pasniegusi kā globālu lielvaru, kas uzvar karos un atbalsta savus sabiedrotos, līdz ar to Bašara al Asada režīma krišana Sīrijā šo Krievijas imidžu Tuvajos Austrumos ir pamatīgi iedragājusi, intervijā aģentūrai LETA izteicās Izraēlas pulkvežleitnants, Krievijas informācijas operāciju un Krievijas Tuvo Austrumu politikas eksperts Daniels Rakovs.

Svarīgākais