Japāna cer novērst kodolkatastrofu

Pēc pagājušās nedēļas zemestrīces Japānā dzesēšanas sistēmas problēmu dēļ tuvu avārijai bija Fukušimas atomelektrostacijas (AES) 1. bloka reaktors, savukārt vakar notika sprādziens 3. blokā. Pašu reaktoru sprādziens nav ietekmējis un ir pamats cerībām, ka Fukušima nekļūs par nākamo Černobiļu. Radioaktīvo vielu noplūde atmosvērā gan ir notikusi.

Fukušimas 1. AES sastāv no sešiem reaktoriem ar kopējo jautu 4,7 gigavati – tā ir viena no 25 pasaulē lielākajām AES. Tā atrodas 240 kilometrus uz ziemeļiem no galvaspilsētas Tokijas. No teritorijas 20 kilometru attālumā ap AES ir evakuēti cilvēki.

Lielākās bažas pašlaik rada reaktoru dzesēšana, jo, ja neizdosies saglabāt reaktoros noteiktu temperatūru, var izkust reaktora korpuss, kura iekšienē notiek kodolreakcija. Tādā gadījumā reaktora izkusušais kodols nonāk citā noslēgtā telpā. Ja notikumi attīstās šādi, tad postījumi AES tuvumā ir ievērojami, taču radioaktīvo materiālu noplūde tās ārpusē teorētiski nevar nenotikt, norāda BBC vides jautājumu korespondents Ričards Bleks, piebilstot, ka jēdziens «teorētiski» ne vienmēr atbilst tam, kas notiek praksē.

Mūsdienu reaktoros darbojas daudzpakāpju drošības sistēmas, kas garantē, ka gadījumā, ja viena sistēma nedarbojas, ieslēdzas nākamā, un problēma tiek novērsta. Tomēr notikušais Fukušimas prefektūras AES, kas cieta pagājušās piektdienas zemestrīcē, parāda, ka ir iespējamas situācijas, ko pašreizējās drošības sistēmas tomēr nespēj novērst.

Pazemes grūdienu laikā darboties automātiski pārtrauca visi Fukušimas AES reaktori, taču kodolreakciju nav iespējams apturēt nekavējoties, tādēļ reaktors ražo siltumu vēl vairākas dienas. Zemestrīces dēļ pārtrūka arī elektroenerģijas piegāde, bet enerģija ir nepieciešama, lai darbotos sūkņi, kas piegādā reaktoru dzesēšanai nepieciešamo ūdeni. Tika ieslēgti dīzeļģeneratori, kas turpināja ražot elektrību, taču pagaidām nezināmu iemeslu dēļ tie drīz vien darbu pārtrauca. Tas ir izraisījis bažas, ka arī dubultā drošības sistēma, kas paredzēta reaktora izkusušā kodola sargāšanai, var izrādīties nepilnīga.

Tādā gadījumā Japānai un visai pasaulei jārēķinās ar ilgtermiņa ekoloģiskiem postījumiem.

Līdzšinējo pasaules vēsturē nopietnāko kodolkatastrofu norise Japānai gan vieš zināmu optimismu, ka sliktākais scenārijs nepiepildīsies. 1979. gadā ASV Pensilvānijas štatā notikušās Trīmailailendas AES avārijas laikā izkusa reaktora kodols, tomēr drošības sistēma ar to tika galā, un notikušajam nopietnu ekoloģisku seku nebija. Turpretim Černobiļas AES, kas uzsprāga 1986. gadā, jau tolaik Rietumos tika uzskatīta par nedrošu, un toreiz radioaktīvo piesārņojumu izraisīja eksplozija, nevis reaktora kodola izkušana. «Vieglā ūdens reaktoros Černobiļas scenārijs nav iespējams,» aģentūrai Reuters sacīja Tokijas universitātes profesors Naoto Sekimura, norādot, ka dzesēšanas sistēmas nedarbošanās gan izraisa temperatūras celšanos, tomēr vienlaikus tas arī apturēšot kodolreakciju.

Arī eksplozija, kas nedēļas nogalē notika AES, vēl nenozīmē, ka gaisā nonāca radioaktīvās vielas – sprādziens notika vienā no ēkām un nebija saistīts ar metāla ietvaru, kas pasargā no kodolmateriālu izplūšanas. To, ka reaktora konteiners nav cietis, vakar apstiprināja arī Japānas valdības pārstāvis Jukio Edano. Viņš skaidroja, ka sprādzienu izraisījusi ūdeņraža noplūde.

Neliela radioaktīvo materiālu noplūde ir bijusi. Reaktora kodolu aptverošajā konteinerā spiediens bija divas reizes pārsniedzis normu, tādēļ daļa tvaika tika nolaista, un līdz ar to atmosfērā nonāca arī radioaktīvi izotropi, piemēram, slāpeklis16, tomēr tas ir ar īsu sabrukšanas periodu, raksta BBC. Tanī pašā laikā ir saņemtas ziņas, ka piesārņojums satur arī cēzija137 izotopus, kas ir veselībai krietni bīstamāki. Cēzijs rodas kodolreakcijas laikā, un, ja tas ir konstatēts ārpus reaktora, tas liek domāt, ka tā kodols ir sācis kust. Vakar abi apdraudētie reaktori tika pildīti ar ūdeni un borskābi, lai novērstu turpmākas kodolreakcijas, teikts Fukušimas AES īpašnieka Tokijas kodolenerģijas uzņēmuma TEPCO izplatītajā paziņojumā.

Sagaidāms, ka TEPCO būs jāatbild uz daudziem jautājumiem par drošības līmeni savos objektos. Iepriekšējos gados ir izskanējuši vairāki gadījumi, kuros TEPCO amatpersonas ir pieķertas mēģinājumos piesegt nebūšanas. 2002. gadā no amata atkāpās uzņēmuma vadītājs un četras citas augstas amatpersonas, jo izskanēja apsūdzības, ka viņi ir viltojuši dokumentus, lai slēptu incidentus TEPCO pārraudzībā esošajos kodolobjektos. Uzņēmums atzina, ka vairāk nekā 20 gadu laikā sistemātiski slēpis situāciju AES un varasiestādēm iesniedzis nepatiesus tehniskos datus. 2006. un 2007. gadā atklājās vēl citi līdzīgi situācijas slēpšanas gadījumi.

Japāna apmēram trešo daļu nepieciešamās elektroenerģijas saražo AES.