Francija ir kļuvusi par pirmo pasaules valsti, kura par Lībijas oficiālo valdību atzinusi nemiernieku grupējumu, kas cīnās pret Muammaram Kadāfi lojālajiem spēkiem. Drīz pēc tam soli pretim opozīcijai spērusi arī Lielbritānija. Savukārt dumpinieku kontrolētajā teritorijā aizdedzināts lielākais naftas terminālis, un arī naftas eksports kopš nemieru sākuma ir ierobežots.
Paziņojumu, ka organizācija Nacionālā Lībijas padome ir likumīgā Lībijas pārstāve, vakar izplatīja Francijas prezidenta Nikolā Sarkozī birojs pēc tam, kad prezidents bija ticies ar nemiernieku organizācijas pārstāvjiem. Lielbritānijas valdība šo organizāciju vakar atzinusi par "likumīgiem partneriem, ar kuriem vēlamies cieši sadarboties".
Dumpinieki ir aicinājuši arī Eiropas Savienību (ES) atzīt viņus kā oficiālo varu, taču ES ārlietu koordinatore Katrīna Eštone iepriekš izteikusies, ka viņai pašai nav tiesību lemt par šādiem jautājumiem. Arī citi ES diplomāti sarunā ar BBC izteicās, ka vispirms ir jānoskaidro, kas ir šī organizācija un vai viņi patiešām pārstāv Lībijas opozīcijas spēkus. Parasti ES valstis atzīst citas valstis, nevis valdības, tomēr šajā gadījumā Eiropas Parlaments ir izteicis atbalstu nemiernieku organizācijas atbalstīšanai, raksta New York Times.
Francija arī paziņojusi, ka nemiernieku kustība jāatbalsta būtu nevis NATO, bet gan ANO Drošības padomei. "Ir nepieciešams rīkoties, lai apturētu Kadāfi režīma īstenoto asiņaino apspiešanu," trešdien paziņoja Francijas ārlietu ministrs Alēns Župē. "Francijas pozīcija ir skaidra: NATO nav organizācija, kura šā mērķa piepildīšanai būtu vislabāk piemērota." Ministrs skaidroja, ka arābu pasaulē NATO tiek uzskatīta par agresīvu organizāciju, tādēļ nepieciešams izmantot citas institūcijas, kuru uzticamība šajā reģionā ir lielāka. Trešdien ASV valsts sekretāre Hilarija Klintone paziņoja, ka Lībijas jautājuma risināšanai "ir jābūt nevis NATO, Eiropas vai ASV jautājumam, bet gan starptautiskam jautājumam".
Nemiernieki noraidījuši iespēju, ka konflikta noregulēšanā varētu iesaistīties ārvalstu spēki, turpretim NATO neizslēdz iespēju, ka tas būs jādara. Jau tagad NATO 24 stundas diennaktī uzmana Lībijas gaisa telpu, novērojot lidmašīnu kustību. Nav izslēgta arī iespēja izsludināt gaisa satiksmes aizliegumu Lībijā, lai neļautu M. Kadāfi spēku lidmašīnām uzbrukt nemierniekiem. Savukārt Krievija vakar paziņoja, ka aptur ieroču eksportu uz Lībiju, bet Vācija ir iesaldējusi Lībijas Centrālās bankas un Investīciju aģentūras kontus, kas atradās tās bankās, ziņo Reuters. Iepriekš Lībijas kontus ir iesaldējušas arī Lielbritānija, Kanāda, ASV un Šveice.
Pēdējo dienu laikā pastāvošā režīma interesēs karojošie spēki ir mēģinājuši no nemierniekiem atkarot viņu kontrolētās teritorijas. Kaujās ir iesaistītas arī lidmašīnas, kas bombardē nemiernieku pozīcijas. Abas puses savos paziņojumos ir stāstījušas par labiem panākumiem cīņās ar pretiniekiem. Sarkanais Krusts notiekošo ir raksturojis kā "pilsoņu karu". M. Kadāfi spēki vakar aizturējuši un smagi piekāvuši raidsabiedrības BBC reportierus.
Trešdien aizdedzināts Lībijas galvenais naftas terminālis. Lībijas naftas eksports nemieru dēļ ir ierobežots, tādējādi izraisot arī cenu pieaugumu naftas tirgos, tomēr uzbrukums Sidras terminālim, kas atrodas nemiernieku kontrolētajā teritorijā, ir pirmais, kas vērsts pret valsts naftas nozari, norāda Financial Times. Eksplodējuši ir četri naftas produktu rezervuāri, un debesīs ceļas melni dūmi. Lībijas Nacionālās naftas korporācijas priekšsēdētājs gan noliedz notikušā nopietnību un ir paziņojis, ka aizdegušies ir tikai 200 tūkstoši barelu dīzeļdegvielas, taču jēlnaftas glabātava ir neskarta.
Pirms nemieriem, kas sākās februārī, Lībija ik dienu eksportēja aptuveni 1,58 miljonus barelu naftas dienā, taču pašlaik šis apjoms ir nokrities līdz pusmiljonam. Vislielāko iespaidu kritums atstāj uz Itāliju, Vāciju, Franciju un Spāniju, kas ir lielākās Lībijas naftas importētājas. Lai kompensētu šo samazinājumu, naftas eksportētājvalstu karteļa OPEC līdere Saūda Arābija paziņojusi, ka palielinās naftas ieguvi savā teritorijā.