Turcijas premjerministrs Redžeps Tajips Erdogans savas šīsnedēļas vizītes laikā Berlīnē un Briselē mēģinās no jauna iekustināt sarunas par iestāšanos Eiropas Savienībā (ES). Tomēr ietekmīgo Eiropas valstu pretestība pret Turcijas dalību nedod lielas cerības, ka ir sagaidāms kāds straujš pavērsiens.
Turcijas iestāšanās sarunas sākās 2005. gadā, bet daudzo strīdīgo jautājumu un vairāku Eiropas valstu pretestības dēļ pēdējos gados būtisku panākumu šajā jomā nav bijis. Turcijas jautājumu eksperte Amanda Pola sarunā ar aģentūru Reuters prognozēja, ka R. T. Erdogana tikšanās laikā ar Eiropas Komisijas prezidentu Žozē Manuelu Barrozu abi politiķi apstiprinās apņemšanos turpināt darbu pie Turcijas uzņemšanas. Tomēr, ņemot vērā, ka ES pašlaik ir aktuālākas problēmas, piemēram, eirovalūtas stabilitāte, nav sagaidāms, ka Brisele steigsies panākt, ka Turcija tiek uzņemta.
Turcija ir vienīgā islāmticīgā valsts NATO, tai ir stratēģiski svarīgs izvietojums un kontakti ar Irānu, Sīriju, Kaukāzu, Afganistānu un Pakistānu, tādējādi tās rīcībā ir būtiski diplomātiski resursi. Tomēr tas skeptiskās Eiropas valstis nepārliecina, un Francijas prezidents Nikolā Sarkozī, pagājušajā nedēļā viesojoties Ankarā, atkārtoja, ka Turcija neiederas Eiropā un ka abām pusēm būtu jāmeklē alternatīvi saistīšanās modeļi. Līdzīgs viedoklis ir arī Vācijas kanclerei Angelai Merkelei, ar kuru R. T. Erdogans šodien tiekas. Turcija ir noraidījusi piedāvājumus nevis iestāties savienībā, bet gan kļūt par priviliģēto partnervalsti.
Viens no nesaprašanās avotiem ir arī sadalītās Kipras jautājums. Vienu salas daļu – Kipras Republiku – kontrolē grieķu valdība, bet otras valdību atbalsta Turcija, kura neatzīst Kipras Republiku. Neskatoties uz vairākkārtējiem mēģinājumiem sarunās starp grieķu un turku kopienām panākt vienošanos, tas nav izdevies, un sala kopš 1974. gada ir sadalīta. Kipra ES sastāvā ir kopš 2004. gada, taču tieši grieķi tanī pašā gadā noraidīja ANO atbalstīto salas apvienošanas plānu.