Lībijas režīmam draud ar izolāciju
Pasaules valstu līderi ir nosodījuši Lībijas režīma asiņaino vēršanos pret protestētājiem, kas vēlas panākt 41 gadu valdījušā Muamara Kadāfī atkāpšanos no amata. Tomēr valstis ņem vērā arī iespējamās sekas, tāpēc ar darbiem vismaz pagaidām ir piesardzīgas, turklāt to iespējas ietekmēt Lībiju ir salīdzinoši nelielas.
Eiropas Savienība (ES) ir pieprasījusi, lai ANO sāk izmeklēšanu par iespējamajiem cilvēktiesību pārkāpumiem, ko pastrādājis pašreizējais režīms. ES izstrādātajā rīcības priekšlikumu melnrakstā runāts par «Lībijā pastrādātajiem īpaši smagajiem cilvēktiesību pārkāpumiem, tai skaitā ārpustiesas slepkavībām, patvaļīgiem arestiem, apcietināšanām un spīdzināšanām, kas vērstas pret miermīlīgiem demonstrantiem». ES pieļauj, ka notikušais varētu būt uzskatāms par noziegumu pret cilvēci. Lai Starptautiskā krimināltiesa varētu izmeklēt iespējamus noziegumus, ir nepieciešams vai nu ANO Drošības padomes, vai arī pašas Lībijas iesniegums. Francijas prezidents Nikolā Sarkozī ir aicinājis ANO Drošības padomi pieņemt rezolūciju par notikumiem Lībijā. Ja šādu dokumentu atbalstīs vairāk nekā puse no 47 Drošības padomes valstīm, tā būs pirmā reize, kad šī organizācija būs vērsusies pret vienu no savām dalībvalstīm.
ES arī apsver iespējas noteikt sankcijas pret Lībiju. Iespējamās sankcijas varētu būt vīzas izsniegšanas aizliegumi, bankas kontu iesaldēšana, ieroču embargo un citi ierobežojumi. Tanī pašā laikā par konkrētām sankcijām pirmdien Briselē notikušajā sanāksmē ES valstu ārlietu ministri vienoties nespēja.
Trešdien pirmo reizi kopš Lībijas nemieru sākuma šos notikumus pieminēja arī ASV prezidents Baraks Obama. Viņš izteica līdzjūtību cilvēkiem, kuri nemieru laikā ir nogalināti un cietuši no vardarbības. B. Obama paziņoja, ka vardarbība nav pieņemama un ka Lībijas valdības pavēle šaut uz miermīlīgiem protestētājiem ir starptautisko normu pārkāpums. Savukārt ASV valsts sekretāre Hilarija Klintone ir izteikusies, ka M. Kadāfī režīmam par savu rīcību nāksies atbildēt, kā arī solīja, ka Vašingtona kopā ar saviem partneriem meklēs iespējas rast veidus, kā izbeigt vardarbību un ietekmēt Lībijas valdību. ASV Valsts departaments ir pieļāvis iespēju, ka pret Lībiju tiks noteiktas sankcijas un tiks iesaldēti M. Kadāfī konti.
Jordānijas, Kataras un Palestīniešu pašpārvaldes pārstāvji ir vienojušies šodien rīkot sanāksmi, un tas liecina, ka M. Kadāfī režīms zaudē arī savu tradicionālo sabiedroto atbalstu, vēsta Al Jazeera. Par neproporcionālu spēka lietojumu pret civiliedzīvotājiem Lībiju ir nosodījusi Āfrikas savienība. Arābu līga ir aizliegusi Lībijas pārstāvjiem apmeklēt savas sanāksmes, iekams netiek izbeigtas sadursmes. Arī Irāna, kura pati 2009. gadā ar spēku apspieda protestētājus, kas iebilda pret prezidenta vēlēšanu rezultātiem, ir izteikusi sašutumu, ka Lībija pati savus cilvēkus apšauda ar lielkalibra ieročiem. Savukārt Al Qaeda Ziemeļāfrikas atzars ir izteicis atbalstu Lībijas nemierniekiem.
Vairāku Lībijas diplomātisko pārstāvniecību darbinieki ir norobežojušies no notikumiem Lībijā. No amatiem atkāpušies vai arī M. Kadāfī režīma rīcību nosodījuši ir Lībijas vēstniecību diplomāti Malaizijā, Indijā, Polijā, Bangladešā, Indonēzijā, ASV, ANO un Arābu līgā.
Aģentūra AP gan norāda, ka tālāk par vārdiem pasaules valstu līderi pagaidām nav tikuši. Vismaz daļēji piesardzība ir skaidrojama ar to, ka Lībija ir naftas lielvalsts un jau iepriekš tā šos resursus ir izmantojusi, lai nodrošinātu, ka režīms netiek starptautiski izolēts: Lībija ir ietekmīgs investors rietumvalstu ekonomikās. Itālija, piemēram, ir brīdinājusi, ka gadījumā, ja tiks apturēta naftas un gāzes piegāde, ir gaidāmas ekonomiskas problēmas. Nemieru izraisītā ierobežotā Lībijas naftas eksporta dēļ jēlnaftas cena pasaules tirgos ir sasniegusi augstāko līmeni kopš 2008. gada, vēsta Reuters. Lībija savu ietekmi pasaulē nodrošina ar resursiem, nevis diplomātiju, tādēļ diplomātiskiem pretsoļiem uz to ir maza ietekme, norāda Spiegel.
Vēl viens iemesls lēnajai reakcijai ir pasaules valstu līderu domstarpības par to, kā rīkoties, jo pastāv bažas, ka asa reakcija var apdraudēt rietumvalstu pilsoņu drošību Lībijā. Jau tagad pienāk ziņas, ka vietējie iedzīvotāji tuksnesī izvietotajās naftas pārstādes rūpnīcās aplaupa ārzemniekus.