Pērtiķi, kas iemācīti spēlēt datorspēles, demonstrē tādu pašu uzvedības stratēģiju, kā cilvēki – datorspēļu spēlētāji. Par to Amerikāņu zinātnes attīstības asociācijas (American Association for Advancement of Science – AAAS) konferencē paziņojuši zinātnieki, kuri veica atbilstošus eksperimentus ar dzīvniekiem. Īsumā par šo darbu vēsta BBC News, kuras interneta vietnē atrodams arī eksperimenta videoieraksts.
Pētnieki strādāja ar Vecās un Jaunas Pasaules (attiecīgi, šaurdeguna un platdeguna) pērtiķiem. Pirmie ir vairāk attīstīti – pie šīs pērtiķu grupas tiek pieskaitīti arī cilvēki. Dzīvniekiem iemācīja spēlēt vienkāršu spēli: tiem vajadzēja noteikt, cik lielā mērā ar pikseļiem aizpildīti uz ekrāna redzami kvadrātu. Ar džoistika palīdzību pērtiķiem bija jāizvēlas S (kvadrāti ir aizpildīti vāji) vai D (pikseļu kvadrātos ir daudz) burti. Pareizas atbildes gadījumā dzīvnieki tika atalgoti ar kārumiem.
Nepareiza atbilde nekādi netika sodīta, tomēr pēc tās spēle uz dažām sekundēm izbeidzās – attiecīgi, attālinājās izdevība saņemt balvu. Spēlētājiem tika piedāvāta arī alternatīva opcija – pērtiķi varēja nevis atstāt jautājumu neatbildētu, bet gan izvēlēties jautājuma zīmes attēlu un pāriet pie nākamā uzdevuma.
Izrādījās, ka vairākumā gadījumu šaurdeguna pērtiķi rīkojās tieši tā, kas nozīmē – tie apzinājās, ka var pieļaut kļūdu un, nevēloties gaidīt, izvēlējās nākamo testu. Platdeguna pērtiķi (darba autori strādāja ar kapucīniem) nav varējuši apgūt šādu taktiku, kāda ir raksturīga arī cilvēkiem.
Zinātnieki atzīmē, ka viņu darba rezultāti aktualizē jautājumu par to, kad virknei primātu parādījusies spēja apzināties savas kļūdas. Tiek uzskaitīts, ka šī īpašība ir nospēlējusi ļoti svarīgu lomu cilvēka evolūcijā.
Jāpiebilst, ka nesen cits zinātnieku kolektīvs pierādīja, ka makaki – relatīvi primitīvi pērtiķi – ir spējīgi atšķirt savu attēlu spogulī. Līdz šim tika uzskatīts, ka šī spēja ir raksturīga tikai cilvēkiem un šimpanzēm.