Laikā, kad vairāku Eiropas valstu līderi ir izteikuši skepsi par līdz šim īstenoto multikulturālismu, Austrālija ir aicinājusi Eiropas valstis pārņemt viņas īstenoto multikulturālisma modeli, jo uzskata to par veiksmīgu.
Austrālijas imigrācijas lietu ministrs Kriss Bovens atzīst, ka dažādu kultūru asimilācijas pieeja ir sniegusi labus rezultātus, jo mudina iebraucējus integrēties un kļūt par pilsoņiem, nevis palikt viesstrādnieku statusā.
"Manā skatījumā multikulturālisms ir kā laulība, un tai ir sava spriedze," domnīcas Sidnejas institūts sanāksmes laikā šonedēļ sacīja K. Bovens. "Mums laiku pa laikam ir jāatgādina cits citam, ka labāk ir būt kopā, nevis katram atsevišķi. Tam ir vajadzīgas rūpes un audzināšana. Tomēr varu itin lepni sacīt, ka Austrālijas multikulturālisms ir bijis efektīvs." Ministrs uzsvēra, ka valstij imigrācija no daudzām pasaules malām ir nākusi par labu, tāpat ieguvums bijušas arī daudzās kultūras, kuras iebraucēji atveduši uz savu jauno mītnes zemi un tur paturējuši.
Lielbritānijas ministru prezidents Deivids Kamerons šomēnes paziņoja, ka viņa valstij ir nepieciešama spēcīgāka nacionālā identitāte, un multikulturālisma vietā piedāvāja "muskuļota liberālisma" pieeju, kas nodrošinātu, ka visiem valsts iedzīvotājiem ir saistošas vērtības, kuru pamatā ir demokrātija, vārda brīvība, dzimumu vienlīdzība.
Vācijas kanclere Angela Merkele pagājušajā gadā izteicās, ka Vācijā multikulturālisms ir izgāzies, par neveiksmi multikulturālisma politiku ir nodēvējis arī Francijas prezidents Nikolā Sarkozī. Debates par multikulturālisma pamatotību Eiropā pēdējos gados ir veicinājusi islāma ekstrēmisma attīstība, un tā tiek skaidrota, ka šie cilvēki, kuri rīko uzbrukumus valstij, kurā paši ir uzauguši, nav pietiekami integrēti sabiedrībā.
Austrālijas imigrācijas lietu ministrs K. Bovens gan uzskata, ka problēmām, ar ko saskaras Eiropa, nereti ir dziļākas saknes. Pēc viņa domām, piemēram, Vācija imigrāciju ir uzskatījusi tikai par ekonomisku nepieciešamību un šajā valstī nekad nav darbojusies tur dzīvojošo kultūru cienīšanas politika, pat ja imigrantu kultūras nav pretrunā ar Vācijas pamatvērtībām. Francija esot pretojusies oficiālas multikulturālisma politikas ieviešanai, un šī pretošanās nav palīdzējusi imigrantu kopienām integrēties sabiedrībā. Gluži pretēji, iznākums bijis separātisms, neapmierinātība un vardarbība. K. Bovens arī sacīja, ka ekstrēmistu islāmticīgo kopienā ir tikai maza daļa, tāpat viņš noraidīja uzskatu, ka imigranti, kas dodas uz Austrāliju, vēlas mainīt jaunās mītnes valsts darbības principus.
Austrālija ir uzņēmusi vairākus imigrācijas viļņus. Kopš 19. gadsimta sākuma uz šo valsti ir ceļojuši ķīnieši, vjetnamieši, itālieši, grieķi, austrumeiropieši, savukārt pēdējos gados uz turieni dodas daudz studentu no Indijas. Lai arī K. Bovens Austrālijas multikulturālismu uzskata par "labāko pasaulē", imigranti arī šajā valstī laiku pa laikam izraisa politiskas diskusijas. Problēmas ir ar daudzajiem iebraucējiem, kas uz Austrāliju laivās dodas no nabadzīgām valstīm. Opozīcija tiek vainota mēģinājumos iegūt politisku kapitālu, kurinot bailes no musulmaņu imigrantiem. 2005. gadā Sidnejas Kronullas pludmalē notika baltādaino sadursmes ar libāniešiem, no kuriem uzbrucēji mēģināja atgūt pludmali. 2009. gadā Sidnejā un Melburnā rasistiski motivētu uzbrukumu vilnis skāra indiešu studentus.