Vakar notikušajā referendumā Šveices pilsoņi ir noraidījuši priekšlikumus pastiprināt ieroču aprites kontroli, tādējādi arī turpmāk armijas rezervisti savus ieročus varēs turēt mājās.
Ieroču aprites plašāku ierobežojumu atbalstītāji bija vēlējušies panākt, ka šaujamos drīkstētu glabāt tikai īpašās noliktavās, savukārt ieroču īpašniekiem būtu jāiztur pastiprinātas pārbaudes. Ierobežojumus atbalstīja ārsti, sieviešu tiesību organizācijas un arī policistu asociācijas. Lai arī, pēc Eiropas standartiem, kopējais noziegumu skaits Šveicē ir zems, tomēr šajā valstī ir visaugstākais pašnāvību skaits, kas izdarītas, lietojot šaujamieročus. Nošaujoties dzīvi Šveicē ik gadus izbeidz vidēji 1300 cilvēku, un iepriekš, samazinot armijā dienošo skaitu, valstij bija izdevies arī krietni samazināt šāda veida pašnāvību skaitu.
Savukārt priekšlikuma pretinieki norāda, ka šādā veidā tiktu mazināta armijas ietekme un izteikta neuzticēšanās karavīriem. Šveices armijā tikai 5 procenti dienošo ir profesionāli karavīri, bet pārējie būtībā pilda zemessargu un tautas policijas funkciju. Aktīvajā dienestā dienošajiem karavīriem un rezervē ieskaitītajiem ieroci mājās glabāt ir bijis ļauts kopš Otrā pasaules kara.
Šveicē, kur mīt aptuveni astoņi miljoni cilvēku, apritē pašlaik ir divi līdz trīs miljoni šaujamieroču, tomēr precīzs skaits nav zināms, jo valstī nepastāv vienots ieroču reģistrs, vēsta BBC. Armijas rezervisti mājās tur pusautomātiskās triecienšautenes, bet citiem ieroču turētājiem ir arī pistoles un medību bises. Ieroču kontroles iniciatīvas izstrādātāji bija piedāvājuši šādu reģistru ieviest, kā arī pilnībā aizliegt automātisko ieroču tirdzniecību Šveicē.