Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kamerons ir pievienojies tiem Eiropas valstu līderiem, kuri pēdējā laikā ir izteikuši skeptiskus vārdus par multikulturālisma politikas rezultātiem. D. Kamerons pagājušajā nedēļā izteicās, ka šāda pieeja veicina kopienu nošķirtību, tādējādi nodrošinot labus apstākļus islāma ekstrēmisma attīstībai.
Uzstājoties Minhenē drošības jautājumiem veltītas konferences laikā, D. Kamerons nosodīja neiejaukšanās politiku, kas saistībā ar integrācijas politiku valdot Lielbritānijā un arī citās Eiropas valstīs. Šāda neiejaukšanās musulmaņiem un citām imigrantu grupām ļauj dzīvot nošķirti no pārējās sabiedrības. Tas islāma ekstrēmistiem rada labus apstākļus gados jauno musulmaņu pievēršanā radikālismam, bet no tā nākamais solis ir terorisms. D. Kamerons brīdināja, ka Eiropa nespēs uzveikt terorismu, tikai karojot tādās vietās kā Afganistāna. "Eiropai ir nepieciešams pamosties un saprast, kas notiek mūsu valstīs," teica Lielbritānijas ministru prezidents. "Mums ir jāķeras klāt šīs problēmas saknei."
Lielbritānija līdz šim ir atbalstījusi nostāju, ka visām iedzīvotāju grupām, kas mīt Lielbritānijā, ir tiesības dzīvot pēc savām tradicionālajām vērtībām. Tomēr tagad daudz politiķu uzskata, ka šāda pieeja sabiedrībā nav radījusi vienotu identitāti, kas balstīta uz cilvēktiesību, demokrātijas, sociālās integrācijas vērtībām un izpratni, ka visi likuma priekšā ir vienlīdzīgi. D. Kamerons uzsvēra, ka Lielbritānijai ir nepieciešama spēcīgāka nacionālā identitāte.
Iepriekš pie līdzīgiem secinājumiem ir nonākusi arī Vācijas kanclere Angela Merkele, multikulturālismu kritizējis ir Francijas prezidents Nikolā Sarkozī. D. Kamerons ir spēris vienu soli tālāk un aicinājis Eiropas valstis atteikties no "pasīvās tolerances" un pievērsties "aktīvākam, muskuļainākam liberālismam". Viņš arī paziņoja, ka valdība vairs oficiāli neatbalstīs musulmaņu organizācijas, kuras līdz šim, lai arī saņēmušas nodokļu maksātāju naudu, tomēr nav devušas būtisku ieguldījumu terorisma apkarošanā. Lielbritānijas valdības vadītājs arī solīja izbeigt "dubultstandartus", ka varasiestādes pret baltādainiem radikāļiem vēršas krietni bargāk nekā pret citu rasu pārstāvjiem, kuri pauž līdzīgus uzskatus. Pie viena viņš gan uzsvēra, ka islāmu kā reliģiju un islāma ekstrēmismu neuzskata par vienu un to pašu.
Daudzas musulmaņu organizācijas šo runu nekavējoties nosodījušas. Viena no šādām organizācijām ir Lielbritānijas musulmaņu padome, kas ir viena no lielākajām valdības atbalsta saņēmējām. Tās ģenerālsekretāra palīgs Faisāls Handžra izteicies, ka D. Kamerons musulmaņus uzskatot "par daļu no problēmas, nevis par daļu no risinājuma". Musulmaņu jauniešu organizācija Ramadāna fonds paziņojusi, ka valdības vadītājs sēj "histēriju un paranoju" un ka šādas pieejas rezultāts būšot lielāka šķelšanās starp musulmaņiem un pārējo sabiedrību.
No Lielbritānijā dzīvojošajiem 60 miljoniem cilvēku aptuveni 2,5 miljoni ir islāmticīgi. Pēc Lielbritānijas slepenā dienesta MI5 atzinuma, aptuveni 2000 musulmaņu ir saistīti ar teroristu šūniņām. Pretterorisma likumdošanas uzrauga Aleksandra Kārlaila pēdējā ziņojumā teikts, ka Lielbritānija ir kļuvusi par drošu patvērumu ārvalstu teroristiem un tā noticis, jo dažādu šķēršļu dēļ ir traucēta antiterorisma likumdošanas piemērošana. Piemēram, Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumi sarežģījuši tādu cilvēku izraidīšanu no valsts, uz kuriem krīt aizdomas par saistību ar terorismu.