Ceturtdiena, 22.februāris

redeem Adrians, Ārija, Rigonda

arrow_right_alt Pasaulē

Starptautiskā Žurnālistu Federācija, sekojot Baltijas un Ziemeļvalstu žurnālistu prasībām, uzsāk Krievijas propagandistu izslēgšanu

© Ekrānuzņēmums

Atbalstot ukraiņu prasību, Starptautiskā Žurnālistu Federācija šodien apturējusi Krievijas žurnālistu darbību šajā vispasaules organizācijā, kā nākamo mērķi uzrādot Krievijas pilnīgu izslēgšanu no pasaules žurnālistus vienojošās "jumta" organizācijas.

Krievijas žurnālistu organizācijas dalība Starptautiskajā Žurnālistu Federācijā (IFJ) tika apturēta "par darbībām, kas ir pretrunā ar Federācijas principiem un uzdevumiem" ar Izpildkomitejas lēmumu, kurš stājies spēkā nekavējoties un paredz tālāku virzību uz pilnīgu izslēgšanu — tā paredz IFJ statūti un darbības principi.

Iemeslus, kas noveduši pie nepieciešamības izolēt Krievijas žurnālistiku no pasaules, "Neatkarīgajai" raksturoja Ukrainas Žurnālistu Savienības pārstāvis Serhijs Šturheckis: "Pagājušajā gadā Krievijas žurnālistu organizācija nevis iebilda karam un asinsizliešanai, bet (tieši pretēji) atvēra savas "filiāles" Hersonā un citās uz laiku okupētajās Ukrainas teritorijās. Kas tas ir, ja ne okupācijas leģitimizācija? Turklāt izrādījās, ka visi šie propagandisti Solovjovi un Kiseļovi ir organizācijas biedri Krievijā! Līdz ar to mēs cēlām jautājumu Starptautiskajā Žurnālistu Federācijā, lai tādus izslēdz. Tā nav žurnālistika, kādu to saprot visā pasaulē." (Pilnu videomateriālu ar Serhiju Šturhecki skatieties nra.lv portālā šīs nedēļas nogalē līdz ar tulkojumu latviski.)

Dalība IFJ rindās nav tikai formalitāte, kā varētu padomāt: katrs nacionālās žurnālistu savienības biedrs automātiski ir arī IFJ biedrs, un tikai šai federācijai kā vispasaules žurnālistu "jumta organizācijai" ir tiesības izdot starptautiskās preses kartes pēc vienota parauga. Protams, darbojas arī citas starptautiskās mediju organizācijas (EBU, EFJ, "Reportieri bez Robežām", CPJ), taču IFJ apvieno vairāk nekā 600 tūkstošus žurnālistu vismaz 146 valstīs.

Lēmuma pieņemšanu veicināja Baltijas un Skandināvijas žurnālistu organizācijas, kuras paziņoja par savas darbības apturēšanu IFJ ietvaros līdz brīdim, kamēr jautājums tiks atrisināts. Latvijas Žurnālistu Savienības priekšsēdētājs Dr. Juris Paiders un Igaunijas Žurnālistu Savienības EAL direktore Helle Tikmā apliecināja, ka jau vairākas nedēļas intensīvi veic darbu šī jautājuma noskaidrošanā.

Paziņojumā par šodien pieņemto lēmumu IFJ raksta, ka IFJ izmeklēja Krievijas organizācijas vienpusējo lēmumu izveidot filiāles anektētajās Ukrainas daļās, bet krievi atteikušies šo nepareizo soli pārskatīt vai labot.

Saskaņā ar IFJ statūtiem, tikai IFJ globālais kongress var lemt par kādas dalīborganizācijas izslēgšanu, taču izpildkomiteja pēc pilnvērtīgas izmeklēšanas var nolemt sākt šo procesu, ja divas trešdaļas no izpildkomitejas locekļiem ir par. Šodienas lēmums stājies spēkā nekavējoties.

IFJ prezidents Dominiks Pradalī saka: "IFJ ir organizācija, kas uzbūvēta uz starptautiskās solidaritātes un sadarbības principiem, respektējot visu žurnālistu tiesības. Krievijas organizācijas rīcība, izveidojot četras filiāles anektētajās Ukrainas teritorijās, ir skaidri satriekušas šo solidaritāti. [...] Ir tādi, kas saka — mums būtu vajadzējis reaģēt vēl ātrāk. Mums ir svarīgi, lai mēs rīkotos strikti saskaņā ar noteikumiem un statūtiem, lai pēc tam nebūtu runas par pārkāpumiem. Mums tika iesniegta sūdzība, tā ir tikusi pārbaudīta un, pamatojoties uz apstiprinātajiem faktiem, mēs esam apturējuši krievu organizācijas dalību IFJ."

Pilns IFJ paziņojums: šeit.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums
no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem

Par projekta "Ziņojums par stāvokli Ukrainā" saturu atbild SIA "Mediju nams".
#SIF_MAF2022

ZIŅOJUMS PAR STĀVOKLI UKRAINĀ: interneta raidījumu, reportāžu un mediju rakstu cikls par situāciju Ukrainā un ar to saistītajiem jautājumiem ziņu portālā “nra.lv” un drukātajā žurnālā “Vakara Ziņas”. Tas iekļaus regulāras reportāžas un video no pašas Ukrainas teritorijas un Ukrainas pierobežas, kā arī Latvijas. Tiks atspoguļota un analizēta karadarbība, Latvijas un citu valstu atbalsts, postījumu novēršana un mēģinājumi atjaunot mierīgu dzīvi, atbalsts bēgļiem, humānā un militārā palīdzība, kā arī analizēta ietekme uz situāciju Latvijā, tās ekonomiku un politiku.