Aizsardzības ministrija pagājušajā nedēļā publiskojusi instrukciju par to, kā karavīriem pareizi izmantot sociālos tīklus – U.S. Army Social Media Handbook. Tajā skaidrots, kādēļ kareivim nepieciešama sava lapaspuse Facebook, Twitter vai Youtube.
Vienlaikus 39 lapaspuses garā dokumenta liela daļa ir veltīta tam, ka sociālajos tīklos nedrīkst lamāt priekšniecību un izpaust militārus noslēpumus.
Vēl gadu atpakaļ amerikāņu kareivjiem bija aizliegts no dienesta datoriem apmeklēt sociālos tīklus. Armijas vadība uzskatīja blogu rakstīšanu par potenciāli bīstamu laika pavadīšanas veidu. ASV augstākās militārās vadības attieksme pret internetu mainījās tikai pēc tam, kad pētījums, kurš tika veikts pēc Pentagona pasūtījuma, atklāja, ka sociālie tīkli var būt visai noderīgi armijas tēla uzlabošanai un jauniesaukto vervēšanai.
Direktīva, kas atļauj karavīriem izmantot tādus servisus, kā Facebook, Twitter, Flickr un Youtube, tika izdota pagājušā gada februāra beigās. Kad tīklā sāka parādīties arvien lielāks skaits amerikāņu militārpersonu personisko lapaspušu, Aizsardzības ministrija laida klajā īsu instrukciju par sociālo tīklu izmantošanu, tomēr tā tika atzīta par nepietiekamu un nodota papildinājumu ieviešanai. Šajās dienās Pentagona ārējo sakaru departamenta interneta un sociālo plašsaziņas līdzekļi nodaļa beidzot publiskoja jaunu, pilnāku un apjomīgu rekomendāciju sarakstu, ar kura palīdzību iecerēts unificēt kareivju blogus un vienlaikus padarīt tos drošākus.
Instrukcijas pirmajās lapaspusēs skaidrots, kādēļ kareivim nepieciešams blogs: «Mūsu kareivji un viņu ģimeņu locekļi ir mūsu nācijas kodols. Deviņi pastāvīgu konfliktu gadi ir ļāvuši mums uzkrāt pieredzi un zināšanas, kurās mēs tagad ar sociālo tīklu palīdzību varam dalīties ar tiem, kas tikai nesen piebiedrojušies mūsu armijas ģimenei. Tas padarīs mūsu armiju dzīvotspējīgāku un spēcīgāku.»
Pēc tā jau mazāk svinīgā valodā teikts, ka sociālie tīkli ir komunikācijas veids, kas var tikt izmantots propagandai un pozitīva armijas tēla radīšanai, komandas un patriotiskā gara nostiprināšanai, un ka sociālie tīkli ir «efektīva lēta un saprotama metode gan šo mēŗku sasniegšanai, gan arī sakaru uzturēšanai ar piederīgajiem. «Sociālie tīkli nav pagaidu mode. Ja armija tos ignorēs, tie nekur nepaliks,» konstatēts dokumentā. Bet ja reiz sociālos tīklus nedrīkst ignorēt, tas nozīmē, ir jāiemācās tos pareizi lietot, neradot drošības draudus.
Tālāk sniegti «atdarināšanas cienīgi piemēri», konkrētāk, ģenerālpulkveža Reimonda Odierno, bijušā ASV un koalīcijas spēku Irākā vispavēlnieka «dzīvā un informatīvā» lapaspuse Facebook. Viņa blogu lasa vairāk nekā 11 tūkstoši cilvēku, bet katrs ieraksts tiek pavadīts ar lielu skaitu galvenokārt jūsmīgu komentāru ar aptuveni šādu saturu: «Ģenerālpulkvedi, jūs esat varonis! Lai svētī jūs Dievs!», «Pateicoties jums un tādiem, kā jūs, es pašlaik mierīgi sēžu pirms datora, neuztraucoties par savu drošību», «Es jūsu vadībā dienēju Irākā – tas bija manas dzīves labākais laiks», utt..
Īpaši informatīvs šis blogs gan nav: galvenokārt ģenerālpulkvedis tajā ievieto norādes uz savām intervijām un runām. Tomēr tieši pēc tā – patriotisma bez nekādām liekām detaļām, pēc instrukcijas sastādītāju domām, kareivjiem nepieciešams tiekties. «Mūsu pretinieki siro pa sociālajiem tīkliem, blogiem un forumiem cerībā atklāt slepenu informāciju par mūsu militārpersonu mērķiem un plāniem. Tādēļ ir ļoti svarīgi, lai visi karavīri un viņu ģimeņu locekļi ievērotu nepieciešamos piesardzības pasākumus,» teikts dokumentā.
Savukārt pēc tam seko iespaidīgs saraksts, ko sociālajos tīklos darīt nav vēlams: kritizēt priekšniecību, sniegt informāciju par savu atrašanās vietu, apakšvienības operācijām un plāniem, publicēt militāro objektu un tehnikas fotogrāfijas, atklāti izteikties par savu ģimeni vai kolēģiem un tā tālāk «Nerakstiet internetā neko no tā, ko jūs nebūtu gatavs atklāti pateikt visiem saviem dienesta biedriem vai uzrakstīt uz savas mājas sienas,» ieteikts rekomendācijā. Bez tam instrukcijas sastādītāji iesaka divas reizes padomāt, iekams pievienot draugu sarakstam savu priekšnieku. Ja viņš raksta par armijas lietām, tad jā, bet ja priekšnieks izmanto sociālos tīklus galvenokārt saskarsmei ar ģimeni, tad uzprasīties par draugu neesot vērts.
Spriežot pēc aizliegumu un padomu saraksta, amerikāņi ir detalizēti izpētījuši citu valstu armiju sociālo tīklu izmantošanas pieredzi. Vismazāk šai ziņā veicas izraēliešiem. Pagājušā gada martā Izraēlas aizsardzības armijai nācās atcelt iepriekš ieplānotu operāciju Rietumkrastā, pēc tam, kad viens no karavīriem informēja par vadības plāniem savā Facebook profilā. «Trešdien mēs attīrīsim Katanahu un ceturtdien, ja dos dievs, atgriezīsimies mājās,» uzrakstīja kareivis, tāpat norādot operācijas sākšanas laika un savas apakšvienības numuru.
Viņu ar skandālu atbrīvoja ar armijas, taču nākošais skandāls nelika ilgi gaidīt. Pagājušā gada augustā bijusī Izraēlas armijas kareive Edena Aberdžila izvietoja Facebook albumu ar nosaukumu Dienests armijā – manas dzīves labākās dienas. Fotogrāfijās meitene pozēja uz sasaistītu palestīniešu gūstekņu fona. Savukārt komentāros attēli tika nosaukti par «seksuāliem», kas kļuva ar iemeslu starptautiskam skandālam. Rezultātā Izraēlas armijas vadība aizliedza karavīriem izmantot sociālos tīklus atrodoties armijas bāzēs, kā arī uzlika par pienākumu izņemt no šiem tīkliem visas fotogrāfijas, kas jebkādi saistītas ar dienestu armijā.