Ēģiptes režīms ļogās

Pagājušajā nedēļā uzliesmojušie protesti Ēģiptē ir bijuši lielākie pēdējos gadu desmitos. Cilvēki pieprasa prezidenta atkāpšanos, savukārt rietumvalstis ar bažām raugās uz saspīlējumu, kas apdraud līdzšinējās izdevīgās un stabilās attiecības ar Ēģipti.

Atlaiž valdību

Nemieri notiek Aleksandrijā, Suecā un daudzās citās pilsētās, tomēr vissaspringtākā situācija ir Kairas centrā Tahrira jeb Atbrīvošanas laukumā, kur atrodas gan Arābu līgas centrālā ēka, gan Ēģiptes muzejs, gan Amerikas universitāte, gan valdošās Nacionālās demokrātiskās partijas birojs. Neraugoties uz izsludināto komandanta stundu un lielajiem policijas spēkiem ielās, nemiernieki izlauzās cauri saceltajiem nožogojumiem, līdz policija vairs nekontrolēja situāciju. Kairas ielās policiju nu ir nomainījusi armija.

Ēģiptes prezidents Hosnī Mubāraks tikai sestdien pirmo reizi kopš protestu sākuma uzstājās ar runu. Tajā laikā ar privātajām lidmašīnām valsti jau bija atstājuši daudzi ietekmīgi uzņēmēji. H. Mubāraks sacīja, ka atzīst sabiedrības noskaņojumu par pamatotu, tomēr negrasās pieļaut haosu ielās. Prezidents solīja plašākas demokrātiskas brīvības, kā arī vairāk darba vietu. Viņš kā arī izteica gatavību iesaistīties dialogā ar opozicionāriem. Sestdien prezidents atlaida valdību, tomēr neminēja iespēju, ka no amata varētu atkāpties pats.

Kritiskais opozicionārs

Ietekmīgākais no Ēģiptes opozīcijas kustības ir Muhammeds el Baradejs, bijušais ANO Starptautiskās atomenerģijas aģentūras (IAEA) vadītājs, kurš, atrazdamies šajā amatā, 2005. gadā saņēma Nobela Miera prēmiju. Viņš ir cēlies no Ēģiptes elites un ir saņēmis arī Ēģiptes augstāko civilo apbalvojumu. Lai gan M. el Baradejs neizskatās pēc revolucionāra un tautas kustības vadoņa, tomēr viņa stiprā puse ir politiskā neiesaistītība. Ēģiptiešiem nav pamata viņu uzskatīt arī par rietumvalstu aģentu vai ASV interešu realizētāju, jo, atrodoties atomenerģijas aģentūras vadībā, viņš ne reizi vien atklāti strīdējās ar ASV toreizējo prezidentu Džordžu Bušu. Centrālā izlūkošanas pārvalde ir noklausījusies viņa telefonsarunas.

Pēc IAEA vadītāja trešā termiņa beigām M. el Baradejs 2009. gadā atgriezās Ēģiptē, kur daudz ceļoja un apzināja ēģiptiešu entuziasmu un neapmierinātību ar pastāvošo režīmu. Viņš izteicās, ka vēlētos kļūt par "pārmaiņu katalizatoru". Pēc tam gan viņš no Ēģiptes aizbrauca, lai Francijā rakstītu memuārus un ASV uzstātos ar lekcijām. Protestu laikā viņš atgriezās un apstiprināja, ka būtu gatavs kļūt par nākamo Ēģiptes prezidentu. Pagājušajā piektdienā viņš arī piedalījās protesta akcijās un kritizēja ASV valsts sekretāres Hilarijas Klintones izteikumus, kuros H. Mubāraka režīmu nodēvēja par "stabilu". "Kāda ir stabilitātes cena?" viņš vaicāja. "Vai tās pamats ir 29 kara stāvokļa gadi? Vai arī viltoti vēlēšanu rezultāti?" 2005. gada prezidenta vēlēšanas tika kritizētas par pārkāpumiem.

Tomēr arī M. el Baradejs un viņa pārstāvētā alianse Nacionālā pārmaiņu kustība situāciju Ēģiptes ielās nekontrolē. Tāpat tautas kustību vadīt nevar aizliegtā islāmiskā partija Musulmaņu brālība. Kā raksta Spiegel, protestētāji pamatā neiestājas par nevienu no esošajiem spēkiem, viņi iestājas pret kaut ko. Protestu kustību apvieno neapmierinātība ar pastāvošo situāciju un prasība pēc prezidenta demisijas.

Prasa labākus apstākļus

Savā laikā H. Mubāraks bija itin populārs valsts vadītājs, tomēr tiek pārmests viņa ģimenes greznais dzīvesveids. Tajā pašā laikā tiek lēsts, ka valdīšanas gados pagādātais personiskais kapitāls H. Mubārakam ir pieticīgs, salīdzinot ar to, ko sarausa, piemēram, gāztais Tunisijas prezidents Zinelabidīns ben Alī.

Ēģiptes ekonomika pēdējos gados ir krietni augusi, un valsti par ieguldījumu vietu ir izraudzījušies daudzi investori. Taču vienkāršie cilvēki no šīs attīstības būtisku labumu nav jutuši. Darba apstākļi neuzlabojas, bezdarba līmenis ir ap 20 procentu, daudz cilvēku dzīvo nabadzībā vai uz nabadzības robežas. H. Mubāraks no ASV ik gadus saņem 1,3 miljardus dolāru vērtu militāro palīdzību, tomēr cilvēku vajadzības tas nepalīdz apmierināt.

Vašingtona gadu desmitiem ir cieši sadarbojusies ar H. Mubāraku un arī citu valstu autoritārajiem prezidentiem, kuru īstenotā politika ir pretrunā ar ASV sludinātajiem demokrātijas un cilvēktiesību principiem. Kad tunisieši gāza valdošo režīmu, ASV prezidents Baraks Obama uzsvēra, ka ASV atbalsta tunisiešus un viņu demokrātiskos centienus. Tomēr, sākoties haosam Ēģiptē, B. Obama atzina, ka H. Mubāraks ir "svarīgs sabiedrotais", un aicināja protestētājus nelietot vardarbīgas metodes.

Rietumvalstīm Ēģipte ir svarīga, jo tā ir valsts ar vislielāko iedzīvotāju skaitu arābu pasaulē – Ēģiptē mīt 84 miljoni cilvēku. Lai arī Ēģiptes ietekme reģionā pamazām vājinās, tā joprojām ir ietekmīga reģiona kultūrā, it īpaši jauniešu kultūrā. Pa Ēģiptei piederošo Suecas kanālu tiek nogādāti septiņi procenti visas pasaules kuģu kravu un divi procenti ar kuģiem pārvadāto degvielas kravu. Ēģipte ir viena no retajām Izraēlas sabiedrotajām valstīm Tuvajos Austrumos, un tā ir bijusi vidutāja Tuvo Austrumu miera procesā. Turklāt Ēģipte un Izraēla abas par naidīgu valsti uzskata Irānu. Kā ziņo AP, Izraēla uz notikumiem Ēģiptē raugās ar bažām, vai tiks saglabātas abu valstu attiecības.