Igaunija vairs nevar uzskatīt par Baltijas valsti, jo tās politika līdzinās Skandināvijas valstīs īstenotajai, uzskata pazīstamais Igaunijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķis Endels Lipmā.
"Mums jāpārtrauc runāt par trim Baltijas valstīm, jo ir palikušas tikai divas [Latvija un Lietuva]. Igaunija vairs nav Baltijas valsts, tā ir uzvedusies kā Skandināvijas valsts," viņa teikto citē laikraksta "Aripaev" interneta izdevums.
Akadēmiķis arī pauda pārliecību, ka Igauniju, kas janvāra sākumā kļuva par pirmo Baltijas valsti, kas uzņemta eiro zonā, gaida ļoti gaiša nākotne. Tomēr, pēc viņa teiktā, šāda nākotne būšot iespējama ar nosacījumu, ja Igaunija turpinās līdzšinējo piesardzīgo ekonomisko politiku un neveiks lielus aizņēmumus ārvalstīs.
Lipmā uzskata, ka Igaunija ir gājusi pa pareizo attīstības ceļu un nākotnē varētu kļūt par vienu Eiropas Savienības piecām bagātākajām valstīm. Viņš gan atzina, ka šo titulu Igaunija varētu iegūt uz tā rēķina, ka citās bloka zemēs samazināsies labklājības līmenis.
"Esmu ļoti apmierināts ar to, kādā veidā situācija ir virzījusies," atzina akadēmiķis, kurš savulaik darbojies Igaunijas parlamentā un atmodas laikā bijis PSRS tautas deputāts.
Igaunijā 1997.gadā tika izveidots stabilizācijas rezervju fonds, kurā tika ieskaitīti budžeta pārpalikumi, lai tos varētu izmantot nebaltās dienās. Igaunijas apdomīgā fiskālā politika vairākkārt minēta kā pozitīvs pretstats Latvijā īstenotajai bezatbildīgajai fiskālajai politikai, kuras dēļ straujas attīstības periodā rezerves grūtiem laikiem netika izveidotas.