Tunisija Francijai liek sarkt
Pēc Tunisijas prezidenta Zinelabidīna ben Alī gāšanas lielu sabiedrības pretestību izjūt arī pagaidu valdība, kuru veido prezidenta kādreizējie līdzgaitnieki. Situācija sarežģīta ir arī valstīm, kas bijušo prezidentu bija atzinušas par savu sabiedroto, un tagad tām īsā laikā ir jāmaina attieksme pret notiekošo šajā Āfrikas valstī.
Tunisijas sacenšanās neveiklu situāciju ir radījusi Francijai, kuras valdība bija atbalstījusi gāzto Tunisijas diktatoru, savukārt tagad tās pārstāvji mēģina distancēties no bijušā sabiedrotā. Pirms prezidenta gāšanas Francijas ārlietu ministre Mišela Alio-Marī, uzstājoties parlamentā, paziņoja, ka Francija varētu Tunisijas valdībai piedāvāt zināšanas, kā tās drošības spēkiem "kontrolēt šāda veida situācijas", citiem vārdiem, Francija bija gatava stiprināt Z. ben Alī režīmu, kurš pašlaik saņem daudz pārmetumu no starptautiskās sabiedrības.
Pēc režīma gāšanas Tunisijā Francijas ministrei bija jātaisnojas, ka viņa ir pārprasta un viņas sacītais – sagrozīts. Tomēr bija jau par vēlu, un ministrei tika daudz masu saziņas līdzekļu un arī citu politiķu kritikas. Arī prezidents Nikolā Sarkozī vēlāk atzina, ka šāda nostāja ir vājinājusi Francijas pozīcijas. Šis gadījums ir devis ieganstu pārvērtēt Francijas plašākas ārpolitikas nostādnes Ziemeļāfrikā un Tuvajos Austrumos, kas iepriekš reti izpelnījušās kritiku Francijas iekšienē. Šādam pavērsienam efekts ir bažas, ka notikumi Tunisijā var izraisīt domino efektu un arī citviet reģionā pilsoņi var iziet ielās, lai vērstos pret nepietiekami efektīviem vai nedemokrātiskiem režīmiem (pagājušajā nedēļā protesta akcijas notika, piemēram, Alžīrijā un Jemenā). Tas savukārt rada risku, ka neērtā situācija var atkārtoties. Tomēr pozīciju strauji mainīt Francijas valdība vismaz pašlaik nevēlas, un vēl dažas dienas pēc Tunisijas prezidenta gāšanas Francijas līderis Nikolā Sarkozī savu afrikāņu kolēģi uzteica par sasniegumiem izglītībā un ekonomikā.
Iemesls Z. ben Alī spējai iegūt demokrātisku valstu atbalstu ir meklējams tajā, ka viņa politika atbilst daudzu valstu interesēm. Piemēram, Z. ben Alī bija vērsies pret islāma radikāļiem reģionā, kā arī spējis nodrošināt politisko stabilitāti, tādējādi izpelnoties arī ASV atzinību. Tomēr Vašingtona, neskatoties uz savu līdzšinējo nostāju, protestiem sākoties, jau visai drīz lika manīt, ka atbalsta pilsonisko kustību. Tādējādi tā no tik neērtas situācijas, kādā nonākusi Francija, ir spējusi izvairīties.
Tagad, pat ja starptautiskā sabiedrība atzīst demokrātijas un korupcijas problēmas Tunisijā, ir jārēķinās, ka protestu kustība nenesīs drīzu situācijas risinājumu. Līdz ar politisko ieslodzīto atbrīvošanu un atļauju darboties opozīcijas partijām aktivizējušās ir arī islāmiskās partijas, no kurām daļa par savu mērķi bija izvirzījušas reliģiskas valsts veidošanu, kurā valdītu islāma likumi. Kā vēsta izdevums Time, vismaz pašlaik Tunisijā valdošais noskaņojums šajās kustībās neko ļaunu nesaskata, un cilvēki ir gatavi ļaut politikā darboties visiem spēkiem, kamēr vien nenotiek virzība uz jaunu diktatūru, un islāms netiek uzskatīts par ko bīstamu. Ideju par jaunu sākumu pagājušajā nedēļā uzsvēra arī premjerministrs Mohameds Ganuči. Viņš, gāztā prezidenta bijušais sabiedrotais, solīja, ka tūdaļ pēc ārkārtas vēlēšanām atkāpsies no amata un pametīs politiku. Vēlēšanas paredzētas tuvākā pusgada laikā.
Bieži dzirdamie aicinājumi uz vienotību gan nemazina protestu kustību un to, ka daudzi ir neapmierināti ar pagaidu valdību. Vakar galvaspilsētu Tunisu sasniedza protestētāju gājiens, kura dalībnieki bija nākuši no Mezelbuzeijanas pilsētas – tur pagājušā gada decembrī sākās protesta akcijas. Gājiena dalībnieki pieprasa, lai premjerministrs nekavējoties atkāptos no amata, un šo prasību atbalsta arī lielākā arodbiedrība UGTT, vēsta BBC. Premjers ir stāstījis, ka amatpersonām, kas valdībā palikušas no iepriekšējā režīma – tai skaitā aizsardzības, iekšlietu, finanšu un ārlietu ministram –, rokas esot tīras, tomēr šāds apgalvojums nav pārliecinājis daudzus tunisiešus. Par plāniem streikot ir paziņojuši pedagogi, kas apdraud ieceri šonedēļ atsākt mācības skolās un universitātēs. Tanī pašā laikā daļa Tunisijas politiķu atzīst, ka vecā režīma valdošās varas partijas pārstāvjiem vienīgajiem ir pieredze politiskā darbā.
Nedēļas nogales protesta demonstrāciju rīkoja arī policisti, kuri šādā veidā vēlas parādīt, ka neatbalsta veco režīmu un ka nav vainojami civiliedzīvotāju slepkavībās sacelšanās laikā – mēnesi ilgajos nemieros dzīvību ir zaudējuši aptuveni 100 cilvēku. Policisti, kuru parādīšanās agrāk citiem iedzina šausmas, tagad pieprasīja sev tiesības veidot arodbiedrību un sniedza intervijas Al Jazeera, kurās sūdzējās par sliktajiem darba apstākļiem.
Nemieri ekonomiskā stāvokļa un korupcijas dēļ Tunisijā sākās pagājušā gada nogalē, un šā gada 14. janvārī Z. ben Alī nācās pamest valsti – viņš ir devies uz Saūda Arābiju. Kopš tā laika ir arestēti 33 gāztā prezidenta ģimenes locekļi, kā arī vairākas viņa režīma amatpersonas.