Tunisijas nākotne neskaidra

© Scanpix

Pēc pagājušās nedēļas plašajiem protestiem, kuru laikā no amata atkāpās prezidents Zinelabidīns ben Alī, par valsts pagaidu vadītāju ir kļuvis parlamenta priekšsēdētājs, kurš aicinājis veidot vienotības valdību.

Tomēr valstī, kurā protestu kustībai nav vadītāja un organizēta opozīcija praktiski nepastāv, būs grūti izveidot stabilu un demokrātisku alternatīvu līdzšinējam režīmam.

Z. ben Alī Tunisijā pie varas bijis 23 gadus, un viņš bija tikai otrais Tunisijas prezidents, kopš tā pasludināja neatkarību 1956. gadā. Sabiedrībā aizvien vairāk bija pieaugusi neapmierinātība ar korupciju, bezdarbu un augstajām cenām, pērnā gada beigās spriedze izraisīja protesta akcijas, kuras policija mēģināja apspiest ar ieročiem. Protesti uzliesmoja 17. decembrī, kad kāds ielu pārdevējs Sidībuzīdas pilsētā, protestējot pret to, ka policija konfiscējusi viņa preces, izdarīja pašnāvību sadedzinoties.

Mēģinot nomierināt pilsoņus, prezidents bija solījis no amata atkāpties 2014. gadā, kā arī atlaidis valdību un parlamentu un solījis pusgada laikā sarīkot jaunas vēlēšanas. Tomēr ar to nepietika, un prezidentam nācās no amata pilnvarām atteikties nekavējoties. Piektdien viņš aizbēga uz Saūda Arābiju. Nemieri nebeidzās arī tad, un, kā vēsta New York Times, protestētāji vēlas padzīt arī gāztā prezidenta sekotājus. Šā iemesla dēļ arī premjerministram un prezidenta sabiedrotajam Mohamedam Ganuči, kurš sākotnēji pieteicās uz valsts pagaidu vadītāja amatu, protestētāju iebildumu dēļ no tā vajadzēja atteikties un pilnvaras nodot parlamenta priekšsēdētājam Fūedam Mebazam. Viņa, kā jau ikvienas vēlētas amatpersonas, karjera Tunisijā gan arī bijusi iespējama, tikai pateicoties gāztajam prezidentam.

Tunisijā ir relatīvi liela vidusšķira, valsts sabiedrība ir sekulāra, un tas varētu būt priekšnoteikums, lai Tunisija kļūtu par vienu no pirmajām patiesajām arābu demokrātijām. Turklāt tā ir viena no pirmajām arābu valstīm, kur valsts vadītājs ir gāzts ielu protestu laikā, kas dažiem komentētājiem liek pieļaut, ka arī citviet varētu notikt līdzīgas revolūcijas. Tomēr pastāv arī bažas, ka varas maiņa iegrūdīs Tunisiju haosā, kas nerimsies, kamēr pie varas nenonāks cits autoritārs līderis. Turklāt rietumvalstīm Z. ben Alī bija uzticams sabiedrotais cīņā ar islāma ekstrēmismu Ziemeļāfrikā, bet tagad ir pieļaujams, ka šie grupējumi izmantos situāciju un nostiprinās savas pozīcijas. Vienlaikus līdzšinējais prezidents nebija ļāvis veidoties arī kaut cik vērā ņemamai opozīcijai, līdz ar to nav skaidrs, kādi jauni spēki vēlēšanās varētu piedalīties un vai sabiedrība tos pieņemtu, norāda Tunisijas jautājumu speciālists Maikls Koplovs. Arī pašreizējām protesta akcijām skaidra līdera vai vismaz pārstāvja nemaz nav. Izsūtījumā dzīvojošie opozīcijas līderi gan izteikuši vēlmi atgriezties. Jaunais valsts vadītājs F. Mebaza ir aicinājis viņu organizācijas iekļaut jaunajā valdībā.

Pašlaik stāvoklis Tunisijā lielā mērā ir atkarīgs no armijas, kurai bija liela loma protestos, jo tā atteicās šaut uz nemierniekiem. Tomēr uz ietekmi pretendē arī policija, kā arī kaujinieku grupējumi, kuri ir lojāli iepriekšējam režīmam. Galvaspilsētas Tunisas centrā karavīri apsargā svarīgākās ēkas, bet gaisa telpā patrulē helikopteri. Dažos pilsētas rajonos iedzīvotāji ir bruņojušies ar nūjām un stieņiem un izveidojuši grupējumus, lai aizsargātu savus namus no iespējamiem uzbrucējiem. Citi grupējumi uzbrūk ēkām un uzņēmumiem, kas saistīti ar gāzto prezidentu.

Nemieru dēļ valstī ir izsludināts ārkārtējs stāvoklis, kura laikā ierobežotas pilsoņu pulcēšanās brīvības, kā arī naktī noteikta komandantstunda. Nedarbojas vairākums veikalu, kā arī valsts un pašvaldību iestādes un skolas. Kā ziņo BBC, Tunisa lielākoties ir mierīga, lai arī naktī uz sestdienu bija dzirdami šāvieni. Sestdienas naktī turpretim notika daudz sadursmju, plaši izplatīta bijusi laupīšana un dedzināšana, sacelšanās bijusi arī cietumos, kad izbēguši aptuveni tūkstoš ieslodzīto, tādējādi pastiprinot pašlaik valdošo baiļu izjūtu sabiedrībā. Kā vēsta Al Jazeera, ja jaunā valdība nespēs tikt galā ar iepriekšējā režīma nenovērstajām problēmām, sagaidāms, ka protesti turpināsies.

Tunisijai ir konkurētspējīgākā ekonomika Āfrikā, un tās galvenā tirdzniecības partnere ir Eiropas Savienība.