Tadžikistāna ir atdevusi Ķīnai 1100 kvadrātkilometrus lielu strīda teritoriju un ar šādu lēmumu nodrošinājusi savu stabilitāti uz ilgiem gadiem, piektdien žurnālistiem paziņoja Tadžikistānas prezidenta administrācijas Stratēģisko pētījumu centra vadītājs Suhrobs Šaripovs.
Tadžikistānas parlaments trešdien ratificēja robežas demarkācijas protokolu, saskaņā ar kuru Ķīnai tiek nodoti 1100 kvadrātkilometri jeb 0,77% no Tadžikistānas teritorijas.
Pirms šī protokola ratifikācijas Ķīna pretendēja uz 28,5 tūkstošu kvadrātkilometru lielu strīda teritoriju jeb apmēram 20% no Tadžikistānas platības.
Šaripovs pauda uzskatu, ka Tadžikistānas atteikšanās no 0,77% savas teritorijas par labu Ķīnai ļaus šai Vidusāzijas valstij justies drošāk un novērsīs nopietnus draudus nākotnē.
"Lielvalstis ir lielas. Tās neprasa un dara, bet pēc tam rada savus spēles noteikumus saistībā ar izdarīto," Šaripovs sacīja žurnālistiem.
"Mēs esam likvidējuši ļoti nopietnu problēmu mūsu nācijas stabilitātei un drošībai, mūsu valstij perspektīvā. Noņemot šīs "galvassāpes", Tadžikistāna uz daudziem gadu desmitiem nodrošinājusi savu stabilitāti un savu robežu neaizskaramību no Ķīnas puses," uzsvēra Šaripovs.
Viņš piebilda, ka Ķīna izvirzījusi teritoriālas pretenzijas Tadžikistānai, kad šajā Vidusāzijas valstī notika pilsoņkarš no 1992. līdz 1997.gadam.
"Ķīna tajos gados varēja sagrābt visu Badahšanas apgabalu, un neviens pat neiepīkstētos. Turklāt mēs toreiz karojām savā starpā un par to nedomājām," sacīja Stratēģisko pētījumu centra vadītājs.
Teritoriālais strīds pastāvēja jauno no 19.gadsimta astoņdesmitajiem gadiem, kad Ķīna sāka pretendēt uz daļu no Austrumpamira kalniem. Tagadējā Tadžikistāna toreiz ietilpa Buhāras emirātā, kas bija Krievijas impērijas protektorāts, un cariskā Krievija noraidīja šīs Ķīnas pretenzijas. Teritoriālais strīds palika nenokārtots arī PSRS pastāvēšanas laikā.
Ķīna ir otra lielākā Tadžikistānas tirdzniecības partnere pēc Krievijas.