Lietuva ir pārkāpusi Eiropas cilvēktiesību aizsardzības konvenciju, liedzot impīčmenta ceļā no prezidenta amata atceltajam Rolandam Paksam balotēties parlamenta vēlēšanās, ceturtdien paziņoja Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) Strasbūrā.
ECT nosprieda, ka "pastāvīgais un negrozāmais" aizliegums Paksam kandidēt vēlēšanās, kas noteikts Lietuvas likumā, ir nesamērīgs.
"Ņemot vērā visus iepriekšminētos faktorus, īpaši prasības iesniedzēja diskvalifikācijas no ievēlēšanas pastāvīgo un negrozāmo raksturu, tiesa lemj, ka ierobežojums nav samērīgs un tādēļ secina, ka ir pārkāpts [Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas] 1.protokola 3.pants," teikts ECT spriedumā.
1.protokolā teikts, ka valstis "apņemas rīkot brīvas un aizklātas vēlēšanas ar saprātīgiem laika intervāliem, ar nosacījumu, ka ir nodrošināta brīva iedzīvotāju viedokļa izteikšana, izvēloties likumdevēju varu".
Tiesa Lietuvas ierobežojumus nosauca par unikāliem visā Eiropā, tomēr atteicās vērtēt, vai Pakss varētu tikt ievēlēts par prezidentu.
Pēc sprieduma pasludināšanas Pakss paziņoja, ka kandidēs nākamgad gaidāmajās parlamenta vēlēšanās.
Paksa prasībā ECT bija teikts, ka Lietuvas Konstitucionālā tiesa, izskatot pret viņu izvirzītās apsūdzības par valsts pamatlikuma pārkāpšanu, nebija pietiekami objektīva un pārkāpa savas pilnvaras. Politiķis uzskata, ka Lietuvas vēlēšanu likumdošana tika grozīta speciāli, lai liegtu viņam kļūt par parlamenta deputātu. Tas ir pretrunā ar brīvu vēlēšanu būtību, teicis bijušais Lietuvas prezidents.
Lietuvas valdības pārstāve ECT Elvīra Baltutīte sarunā ar aģentūru BNS ceturtdien atzina, ka šāds spriedums automātiski nenozīmē, ka Pakss varēs kandidēt parlamenta vēlēšanās, tomēr piebilda, ka, iespējams, Lietuvai vajadzēs grozīt vairākus likumus un konstitūciju.
"Prasības iesniedzējam spriedums nerada nekādas tūlītējas sekas - viņš nevarēs nekavējoties kandidēt vēlēšanās," teica Baltutīte, piebilstot, ka, viņasprāt, būs jāmaina konstitūcija, bet tas notiks tikai pēc tam, kad būs izpētīts pilnais tiesas spriedums un notiks diskusijas.
Viņa teica, ka tiesas lēmums, ka aizliegums ir nesamērīgs, nereabilitē politiķi.
"Eiropas Cilvēktiesību tiesas lēmums nereabilitē mūsu bijušo prezidentu, kas tika atcelts no amata impīčmenta ceļā, kā arī nevērtē impīčmenta procesu. Vēl vairāk, tā noraidīja viņa prasību par ierobežojumiem tikt ievēlētam prezidenta amatā," teica Lietuvas valdības pārstāve.
Pakss prasību ECT iesniedza 2004.gada septembrī, bet tiesas Lielā Palāta noklausīšanos sāka tikai 2010.gada 28.aprīlī.
ECT spriedums pasludināts sešus gadus pēc tam, kad pret toreizējo Lietuvas prezidentu Paksu tika sākts impīčmenta process, kas balstīts uz īpašas Seima komisijas slēdziena pamata. Šī komisija apstiprināja sešas apsūdzības Paksam par rupju konstitūcijas pārkāpšanu un prezidenta zvēresta laušanu.
Pirmo reizi Eiropas valstu vēsturē prezidents tika apsūdzēts par to, ka viņš ar savu rīcību radījis draudus valsts nacionālajai drošībai, nav nodrošinājis valsts noslēpuma saglabāšanu, ir nelikumīgi ietekmējis ekonomisko subjektu darbību, nav nošķīris sabiedriskās un privātās intereses, ir traucējis valsts resoru funkcionēšanu, nolaidīgi pildījis savus pienākumus, radījis nosacījumus savu padomnieku dienesta stāvokļa ļaunprātīgai izmantošanai.
Lietuvas Konstitucionālā tiesa nolēma, ka, esot prezidenta amatā, Pakss, lai gūtu personīgu labumu, nelikumīgi piešķīra Lietuvas pilsonību Krievijas uzņēmējam Jurijam Borisovam, atklāja Borisovam valsts noslēpumu, informējot, ka slepenie dienesti pret viņu uzsākuši izmeklēšanu, kā arī izmantoja dienesta stāvokli, lai labumu gūtu kādas tuvas viņa paziņas uzņēmums.
Vēlāk Konstitucionālā tiesa nolēma, ka persona, kas atstādināta no amata par konstitūcijas vai zvēresta laušanu, vairāk nedrīkst dot valstij solījumu. Tādējādi Paksam tika liegta iespēja kandidēt uz prezidenta, parlamenta deputāta, ministra vai premjerministra amatu. Šī tiesas lēmuma dēļ ir mainīti vairāki Lietuvas likumi.