Sarunu laikā ar ASV un citām lielvarām Irāna piekritusi nākamo divu nedēļu atvērt savu jauno urāna bagātināšanas rūpnīcu starptautiskajiem ekspertiem, kā arī lielāko daļu no savā rīcībā esošā bagātinātā urāna nosūtīt uz Krieviju un Franciju, kur tas tiks pārvērts kodoldegvielā, ko izmantot reaktorā.
Ja Irāna solījumu par bagātinātā urāna izvešanu pildīs, tas būs liels Rietumvalstu sasniegums pūliņos aizkavēt Irānas iespējas izstrādāt kodolieročus. Tomēr, ja Irānai ir vairāk bagātinātā urāna, nekā tā uzrādījusi, šī vienošanās maz ko dos. Vakar Ženēvā notikušās sarunas pēdējos 30 gados ir pirmās, kurās ASV pārstāvji ir tieši runājuši ar Irānu.
Par spīti salīdzinoši pozitīvajam iznākumam, ASV prezidenta Baraka Obamas valdība par panākumiem ir izteikusies piesardzīgi, norāda The New York Times. Tā rīkoties liek gan tas, ka Irānai ir ilga pieredze ar dažādiem māņu gājieniem, gan vēršanās pret savu tautu, kas bija izgājusi ielās, lai protestētu pret jūnijā notikušo prezidenta vēlēšanu rezultātiem. B. Obama notikušās septiņarpus stundas ilgās sarunas nodēvēja par „konstruktīvām”, tomēr pie viena brīdināja Irānu, ka gadījumā, ja sarunās panāktais netiks pildīts un Irāna turpinās realizēt savas kodolambīcijas, Vašingtona panāks sankcijas pret Teherānu.
Pēc sarunām ar Irānu ASV, Lielbritānijas, Krievijas, Francijas, Ķīnas un Vācijas pārstāvji vienojās par nākamo sarunu raundu.
Šajā nedēļas nogalē uz Irānu dosies ANO Starptautiskās atomenerģijas vadītājs Mohammads ElBaradejs, lai apspriestos par laiku, kad veicamas pārbaudes Irānas jaunajā kodolrūpnīcā.