Ja turpināsies pašreizējās vidējā dzīves ilguma tendences, vairāk nekā puse no bērniem, kas dzimuši mūsdienās, nodzīvos līdz simts gadu vecumam. Šāds secinājums izteikts medicīnas žurnāla The Lancet pētījumā.
20. gadsimtā vairumā attīstīto valstu vidējais dzīves ilgums palielinājās par 30 gadiem, teikts Kāres Kristiansena vadītājā pētījumā. Viņš ir Dānijas Dienvidu universitātes Novecošanas pētījumu centra profesors.
1950. gadā tikai 15 līdz 16 procenti no sievietēm, kam bija 80 gadi un tikai 12 procenti astoņdesmitgadīgo vīriešu nodzīvoja līdz 90 gadu vecumam. 2002. gadā līdz 90 gadiem nodzīvoja 37 procenti astoņdesmit gadu vecumu sasniegušo sieviešu un 25 procenti vīriešu.
„Pēdējo divu gadsimtu laikā novērojamais vidējā dzīves ilguma pieaugums attīstītajās valstīs turpinās arī 21. gadsimtā, un vairums bērnu, kas kopš 2000. gada dzimuši Francijā, Vācijā, Itālijā, Lielbritānijā, ASV, Kanādā, Japānā un citās valstīs, kurās ir ilgs vidējais dzīves ilgums, var piedzīvot savu simto dzimšanas dienu,” teikts pētījumā.
Turklāt tendences rāda, ka nākotnē mazāk cilvēku nekā pagātnē savas dzīves beidzamās dienas nodzīvos, slimību sagrauti un atkarīgi no citiem. Tomēr pētījumā brīdināts, ka vecu cilvēku skaita pieaugums rada lielus sociālus, medicīniskus un ekonomiskus izaicinājumus, jo daudz šādu cilvēku uzturēšana sabiedrībai izmaksā dārgi.