Nīderlandes varasiestādes Roterdamā uz aizdomu pamata par terora akta gatavošanu ir aizturējušas 12 somāliešus. Nesenie teroristu uzbrukumi arī citām valstīm Ziemassvētku laikā ir likuši pastiprināt drošības pasākumus.
Aizdomās turētie vīrieši, vecumā no 19 līdz 48 gadiem, tika aizturēti pagājušajā piektdienā. Nav zināms, kuram objektam somālieši bija gatavojušies uzbrukt – prokurors Gerits van der Burgs pēc viņu aizturēšanas nevarēja pateikt, tieši kāda veida uzbrukumu somālieši ir plānojuši. Tomēr Roterdama ir Eiropas lielākā osta un nozīmīgs jūras satiksmes mezgls, tur atrodas lielas naftas un gāzes glabātavas. Tiesas priekšā aizturētie stāsies rīt, un tiesnesis noteiks, vai viņi ir paturami apcietinājumā, vēsta BBC.
Nīderlandes policija reida laikā pārmeklēja interneta kafejnīcu, četrus namus un divas moteļa istabas Roterdamas apkaimē. Ne spridzekļi, ne ieroči netika atrasti, ziņo AP. Seši no aizdomās turētajiem dzīvo Roterdamā, pieciem nav pastāvīgas dzīvesvietas, savukārt viens Nīderlandē bija ieradies no Dānijas. Nīderlandē pašlaik noteiktais terora draudu līmenis ir ierobežots, arī aizdomās turēto arests nav paaugstinājis draudu līmeni.
Pagājušā gada Ziemassvētkos nigērietis Umārs Farūks Abdulmutallabs no Amsterdamas devās uz ASV un virs Detroitas mēģināja uzspridzināt lidmašīnu. Ņemot vērā pagājušā gada notikumus, šogad Eiropas valstīs svētkos tika pastiprināts drošības režīms. Atgādinājums par iespējamām briesmām bija arī šomēnes Stokholmā notikusī pašnāvnieka uzspridzināšanās, kā arī Šveices un Čīles vēstniecībā Romā pagājušajā nedēļā nograndušie sprādzieni. Šajos uzbrukumos tiek vainoti anarhisti, kuri tādā veidā cenšoties Šveicei un Čīlei atdarīt par vēršanos pret anarhistu kustību. Ievainojumus guvis viens Čīles vēstniecības un viens Šveices vēstniecības darbinieks – pēdējam traumas ir smagākas, iespējams, viņam nāksies zaudēt abas plaukstas. Pagājušajā mēnesī Vācijas iekšlietu ministrs Tomass de Mazjērs brīdināja, ka Vācija Ziemassvētku un Jaungada laikā varētu kļūt par teroristu mērķi.
Nav mazinājušies arī pret ASV vērsto uzbrukumu draudi. Tieši otrādi – oktobrī ASV Iekšzemes drošības departaments paziņoja, ka 2010. gada pirmajos deviņos mēnešos pret ASV rīkoto uzbrukumu skaits ir bijis lielāks nekā gadu iepriekš tanī pašā laikposmā. Arī Krievijas ziņu aģentūra RIA Novosti vēstīja, ka šogad ir divtik palielinājies Krievijas teritorijā notikušo terora aktu skaits.
Savukārt pats terorisms ir mainījies. Al Qaeda lielo uzbrukumu vietā ir pievērsusies nelieliem uzbrukumiem, kas ir lētāki un vieglāk rīkojami. Lai arī nodarītie fiziskie postījumi ir mazāki, tomēr psiholoģiskais efekts tiek panākts tāpat, un varasiestādēm ir jāiegulda lieli līdzekļi cīņā pret uzbrucējiem. Kad šogad tika pārtverti no Jemenas uz ASV kravas lidmašīnās sūtītie spridzekļi, Al Qaeda žurnālā Inspire parādījās publikācija, kurā tika skaidrots, ka šī esot "tūkstoš cirtienu stratēģija", lai panāktu, ka "ienaidnieks noasiņo līdz nāvei".
ASV līdz šim jau ir pārliecinājušās, cik problemātiski ir iebrukt kādā valstī, lai novērstu terorisma draudus, jo šīs organizācijas spēj labi noslēpties un turpināt mazus, grūti pamanāmus uzbrukumus. Kā norāda izdevums Time, vēl grūtāk pret terorismu ir cīnīties, ja šīs organizācijas savās rindās iesaista rietumvalstīs dzīvojošos, no kuriem daudziem bieži vien iepriekš nav bijusi nekāda darīšana ar džihādu. Ja līdz šim ir bijis grūti balansēt starp efektīvu karu un cilvēktiesībām, tad tagad, kad pret rietumvalstīm dažkārt vēršas paši to pavalstnieki, situācija ir vēl sarežģītāka.