Sprādziens naftas kompānijas BP izmantotajā platformā 20. aprīlī Meksikas līcī notika tāpēc, ka nedarbojās neviena no drošības sistēmām, – teikts New York Times pētījumā par visu laiku lielāko ekoloģisko katastrofu ASV.
Laikraksts New York Times par 11 cilvēku dzīvības paņēmušo sprādzienu un naftas noplūdi, kas pēc tam sākās, veicis izmeklēšanu, kuras laikā intervēts 21 platformas darbinieks, izmantotas pārējo 94 izdzīvojušo liecības, kā arī tūkstoši dokumentu par platformas darbu un uzturēšanu.
Izmeklēšanā secināts, ka tanī brīdī platformas drošības sistēmas, kam sprādzienu būtu vajadzējis novērst, vai nu nedarbojās, vai tika aktivizētas pārlieku vēlu, vai arī vispār nebija uz platformas izvietotas. Kad platformas apkalpe devās uz glābšanas laivām, strādnieki atklāja, ka tās nav pasargātas no karstuma un līdzinās piedūmotām krāsnīm. Avārijas brīdī bija problēmas ar saziņu, brīdinājuma zīmes netika pamanītas un platformas strādnieku rīcība nebija koordinēta. Piemēram, deviņas minūtes pēc tam, kad daļa strādnieku bija pamanījusi pēkšņo spiediena kontroles sistēmas kļūmi – spējo naftas vilni no šahtas, kas pārplūdināja platformu, un izplūdušo gāzi, pārējie strādnieki par to vēl neko nezināja. Tikai tad, kad nogranda sprādziens, viņi saprata, ka notiek kas neparedzēts. Tā visa iespaidā iestājās paralīze, secina laikraksts.
Rīcības nespēju vairoja arī tas, ka strādnieki nebija apmācīti darbībai šādas avārijas situācijā. Platformas strādnieki bija nozares speciālisti, un arī mācības par rīcību avārijas situācijās tika rīkotas regulāri, tomēr sprādzienam un tā sekām, tai skaitā situācijai, kad pazūd elektroenerģijas piegāde, viņi nebija gatavi. Vēl kāds iemesls ndash avārijas sistēmas un norādes, kā rīkoties, bija pārlieku sarežģītas. Naftas platformas Deepwater Horizon īpašnieks Transocean darbiniekiem bija piešķīris rokasgrāmatu, kurā norādīts, kā rīkoties avārijas gadījumā, tomēr tās padomi dezorientējuši, piemēram, apkalpe nereti aicināta rīkoties ātri, taču brīdināta no pārspīlējumiem.