Lukašenko rēķinās ar uzvaru
Rīt gaidāmajās Baltkrievijas prezidenta vēlēšanās vislielākā neskaidrība ir nevis par to, vai pašreizējais valsts vadītājs Aleksandrs Lukašenko iegūs vēl vienu piecus gadus ilgu termiņu, bet gan kāds būs Baltkrievijas turpmākais politiskais kurss.
A. Lukašenko ir bijis Baltkrievijas prezidents kopš 1994. gada, un viņš pašlaik ir visilgāk pie varas esošais prezidents Eiropā. Savulaik viņš bija kvēls Kremļa atbalstītājs, tomēr pēdējos gados attiecības ar Maskavu ir kļuvušas vēsākas. A. Lukašenko un Krievijas prezidenta Dmitrija Medvedeva vārdu apmaiņa vienubrīd kļuva personiska, un D. Medvedevs A. Lukašenko izturēšanos reiz nosauca par "atklāti piedauzīgu". Krievijas televīzijā ir rādītas arī dokumentālās filmas, kurās vēstīts par A. Lukašenko saistību ar korupciju.
Gan Maskava, gan Eiropa Baltkrieviju vēlas savu sabiedroto pulkā un, lai iemantotu A. Lukašenko labvēlību, piedāvā dažādus ekonomikas stimulus. Rietumi, kas gadiem ir kritizējuši A. Lukašenko režīmu, gūtu gandarījumu, ja prezidents piekāptos prasībām pēc lielāku demokrātisko brīvību nodrošināšanas. Turpretī Krievijai draudzība ar Baltkrieviju nozīmē ietekmes saglabāšanu vismaz daļā no bijušā padomju bloka valstīm. Kā norāda Reuters, vēlēšanu norise un iznākums dos signālu, kurā virzienā A. Lukašenko redz lielāko labumu ilgtermiņā. Tomēr pašlaik viņa draugu lokā ir tādi politiķi, ko valdošās rietumvalstis uzskata par saviem naidniekiem, piemēram, Venecuēlas prezidents Ugo Čavess. Viņš arī ir devis patvērumu gāztajam Kirgīzijas prezidentam Kurmanbekam Bakijevam.
Pasaules ekonomikas krīze ir smagi skārusi arī Baltkrieviju, un tās ārvalstu valūtas rezerves strauji sarūk. Baltkrievijas ekonomikas dzīvotspēja ir atkarīga no Krievijas naftas un gāzes, kas tai tiek pārdota lētāk, nekā ir tās tirgus cena. 2006. gadā Krievija gan sāka celt savu resursu cenas, piespiežot Baltkrieviju Krievijai piešķirt 50 procentus sava cauruļvadu uzņēmuma akciju. Tas, domājams, bija viens no pagrieziena punktiem, kas lika viņam pārskatīt savas attiecības ar Maskavu un draugus meklēt Rietumos. Viņš pievienojās Eiropas Savienības Austrumu partnerības iniciatīvai, kā arī, neraugoties uz Krievijas vēlmi, pēc Krievijas un Gruzijas kara neatzina separātiskās Abhāzijas un Dienvidosetijas neatkarību. Tiesa, pagājušajā nedēļā Krievija piekrita atcelt muitas nodevas par Baltkrievijai piegādājamo naftu, tādējādi ietaupot Baltkrievijai trīs miljardus eiro.
Savukārt Eiropas Savienība Baltkrievijai ir piedāvājusi palīdzību trīs miljardu eiro apmērā, ja svētdienas vēlēšanas tiks atzītas par brīvām un godīgām. Nevienas no iepriekšējām vēlēšanām nav izturējušas demokrātiskuma kritērijus. Arī 2008. gada notikušajās parlamenta vēlēšanās deputāta vietu neieguva neviens opozīcijas kandidāts. Savukārt pašlaik vismaz vēlēšanu kampaņa ir neredzēti atklāta. Lai arī A. Lukašenko dominē valsts kontrolētajos masu saziņas līdzekļos, arī deviņiem pārējiem ir dots aģitācijas laiks valsts televīzijā, un viņi ir rīkojuši arī masu pasākumus. Priekšvēlēšanu diskusijās ar saviem oponentiem A. Lukašenko gan nav iesaistījies.
"Būs politiskas pārmaiņas, bet ne varas maiņa Baltkrievijā," tā A. Lukašenko pagājušajā nedēļā Maskavā sarunā ar žurnālistiem raksturoja to, kas notiks pēc vēlēšanām. Tas gan nedod lielāku skaidrību, vai priekšvēlēšanu aģitācijas brīvā gaisotne saglabāsies arī turpmāk, tomēr pati vizīte Maskavā rādīja, ka abu valstu nesaskaņu vilnis varētu būt pāri.
Šajās vēlēšanās A. Lukašenko oponenti ir baudījuši Baltkrievijai netipiski lielu brīvību. Oponenti to izmanto un jau tagad plāno masu demonstrācijas, jo uzskata, ka vēlēšanu rezultāti tiks viltoti. Tomēr vēlēšanu iznākumu var ietekmēt ne tikai tas, vai tās tiks rīkotas godīgi. Opozīcija nav spējusi apvienoties un izvirzīt vienu kandidātu, tādējādi samazinot savas iespējas stāties pretī galvenajam favorītam. Redzamākie opozīcijas pārstāvji ir dzejnieks Vladimirs Ņekļajevs un bijušais augsta ranga diplomāts Andrejs Saņņikovs. Cīņā pret viņiem A. Lukašenko ir izvēlējies zīmīgu taktiku – paziņojis, ka viņus finansē Krievija. Oponenti to ir nolieguši. Kāda no publiskā viedokļa aptaujām rāda, ka viņi kopā varētu iegūt aptuveni 25 procentus balsu, turpretī par A. Lukašenko balsot gatavi 44 procenti baltkrievu. Tādējādi, pat sarīkojot demokrātiskas vēlēšanas, viņam ir iespēja saglabāt varu – īpaši daudz atbalstītāju A. Lukašenko ir lauku reģionos un vecāki cilvēki, kas novērtē valsts sniegtās sociālās garantijas. "Lukašenko pilnīgi noteikti uzvarētu arī tad, ja vēlēšanas būtu brīvas un godīgas, tomēr viņš šādas vēlēšanas nevar atļauties, jo tāda sistēma nozīmētu, ka viņam kādu dienu tomēr būs jāzaudē," saka Minskā bāzētā Baltkrievijas stratēģisko pētījumu institūta direktors Vitālijs Siļickis.