ASV Nacionālā Ziemassvētku eglīšu asociācija (NCTA) ir oficiāli atzinusi, ka eglīte pirmo reizi pasaulē Ziemassvētku svinēšanā izmantota 1510.gadā Rīgā, teikts šīs asociācijas interneta vietnē.
Šogad daudzi Latvijas galvaspilsētas Ziemassvētku pasākumi ir veidoti, lai stiprinātu leģendu par Rīgu kā pilsētu, kurā pirms 500 gadiem tika rotāta pirmā Ziemassvētku eglīte.
Rīgu par pirmās zināmās Ziemassvētku eglītes mājvietu ir atzinušas arī citas organizācijas pasaulē. Igaunijas eksperti gan apgalvo, ka tirgotāju ģilde Tallinā jau 1441.gadā uzstādījusi pirmo Ziemassvētku eglīti, tātad 69 gadus agrāk nekā Rīgā.
Par pirmo Ziemassvētku eglīti Rīgā ir zināms, ka tā atradusies Rātslaukumā un to izrotājuši Melngalvju brālības biedri, kas valkājuši melnas cepures un pēc eglītes izrotāšanas to aizdedzinājuši. Ir arī nostāsti, ka pirmā Ziemassvētku eglīte Rīgā bijusi izrotāta ar papīra puķēm. Pirmās Ziemassvētku eglītes atrašanās vieta tagad ir iezīmēta ar piemiņas plāksni.
Pirmās Ziemassvētku eglītes tradīcija dažreiz tiek piedēvēta Mārtiņam Luteram, tomēr vēsturnieki uzskata, ka viņa eglīte Vācijas ziemeļos tikusi izrotāta dažus gadu desmitus vēlāk nekā eglīte Rīgā.
Ziemassvētku egle parasti tiek ievietota un dekorēta mājā, taču var arī tikt izmantota ārpus telpām. Tradicionālie egles rotājumi ir Ziemassvētku gaismiņas (sākotnēji tās bija sveces), dažādi rotājumi, vītnes un vizuļi. Bieži egles virsotnē tiek novietots eņģelis vai zvaigzne, tā simbolizējot Jēzus Kristus dzimšanu Bētlemē.
Eglītes rotāšanā izpaužas arī pagāniskās tradīcijas. Mūžzaļi koki bargās ziemās bieži tika nesti uz mājām kā atgādinājums, ka ziema beigsies un atkal izaugs raža.
Ziemeļeiropas tautu pagāni svinēja Ziemassvētkus kā ziemas saulgriežus, kuros ir gada īsākā diena. Pēc tiem dienas pakāpeniski kļūst garākas un siltākas. Bija ierasta tradīcija iedegt eglē svecīti kā saules simbolu.
Ziemasvētku egles nosaukums pirmoreiz konstatēts 1604.gadā Elzasas pilsētā Strasbūrā, tomēr kristiešu ģimenes izmantoja egli Kristus dzimšanas atzīmēšanā daudz agrāk. Tiek uzskatīts, ka papīra rozes eglīšu rotāšanā 16.gadsimtā simbolizējušas jaunavu Mariju. 17.gadsimtā Ziemassvētku eglītes mēdza izrotāt ar āboliem, lai radītu asociācijas ar pasaules radīšanu un Ēdenes dārzu. 18.gadsimtā eglīšu rotāšanā izmantoja riekstus un cepumus.
19.gadsimtā eglīšu rotājumi kļuva daudzveidīgāki, kad tajos sāka izmantot stiklu un citus materiālus, un gadsimta beigās sāka izmantot arī elektrisko apgaismojumu.