Divas nedēļas Meksikas pilsētā Kankunā notikušajā ANO klimata konferencē dalībvalstis ir vienojušās cīnīties pret globālo sasilšanu un nodrošināt jaunattīstības valstīm finanšu līdzekļus par kompromisu cīņā pret klimata izmaiņām.
Tādējādi nav piepildījušās sākotnējās pesimistiskās prognozes, ka valstu domstarpības klimata jautājumos ir pārlieku lielas, lai šāda vienošanās būtu iespējama.
Kankunas konferences laikā valstis vienojās par diviem dokumentiem klimata izmaiņu jomā. Pirmais ir saistībā ar 1997. gadā pieņemto Kioto protokolu, kura darbības termiņš izbeidzas 2012. gadā, bet otrais – par palīdzību, kas jaunattīstības valstīm būtu jāsaņem no attīstītajām valstīm. Lai arī panāktā vienošanās būtiski nesekmēs planētas sasilšanas apturēšanu īstermiņā, tomēr, kā norāda New York Times, gala rezultāts ir tulkojams kā izturēts uzticības balsojums šāda veida centieniem.
Valstis, ko visvairāk ietekmē globālā sasilšana, saņems palīdzību no Zaļā klimata fonda, par kura veidošanu panākta vienošanās Kankunā. Industriāli attīstītās valstis līdz 2012. gadam ir piekritušas tajā ieskaitīt 30 miljardus dolāru, savukārt līdz 2020. gadam šai summai ir jāsasniedz 100 miljardi dolāru. Pašlaik gan nav skaidrības, no kurienes šī nauda tiks ņemta.
Lēmums par Kioto protokola nākotni tiks pieņemts nākamgad, kad klimata konference notiks Dienvidāfrikas pilsētā Durbanā. Tas savukārt ļauj prognozēt, ka starp protokola pirmās fāzes beigām 2012. gadā un otrās fāzes sākumu būs laikposms, kuru dokuments neregulēs, jo līdz jaunā dokumenta ratifikācijai paies vairāki gadi.
Panākta arī vienošanās, ka valstis ierobežos temperatūras celšanos par vairāk nekā diviem grādiem, salīdzinot ar temperatūru, kāda bija pirms industriālā laikmeta. Globālās sasilšanas speciālisti šāda mērķa uzstādīšanu un sasniegšanu uzskata par vienu no būtiskiem elementiem, lai novērstu klimata izmaiņu radītās problēmas. Kankunas dokuments gan nav juridiski saistošs, un konferences dalībvalstis to ir tikai "pieņēmušas zināšanai".
Tas, ka gala dokumentu konferences pēdējā dienā izdevās pieņemt, pārsteidza daudzus, raksta Der Spiegel. Daļēji tas skaidrojams arī ar pieticīgajiem mērķiem, kas tika nosprausti pirms pasākuma. Sarunu sākumā daudzi vienošanās projekta punkti nepieņemami bija tādām ietekmīgām valstīm kā ASV un Ķīna, kas ir vienas no lielākajām gaisa piesārņotājām pasaulē. Tomēr tieši ASV un Ķīna no pašreizējās vienošanās ir lielākās ieguvējas: ja nākamgad valstis vienosies par Kioto protokola darbības pagarināšanu, Ķīna arī turpmāk būs atbrīvota no saistībām ogļskābās gāzes jomā, jo nav līguma dalībvalsts, un tas pats attiecas arī uz ASV, kas ir vienīgā no industriāli attīstītajām valstīm, kas šo protokolu nav parakstījusi.
Vides draugi uzskata, ka panāktā vienošanās ir nepietiekama, lai novērstu klimata izmaiņas. "Atkal uz vēlāku laiku tika atlikti pamata jautājumi par ambiciozu, godīgu un juridiski saistošu klimata aizsardzības līgumu," sacīja Greenpeace klimata jautājumu koordinators Mārtins Kaisers. "Naftas, ogļu un koksnes rūpniecībai ir vēl viens gads, kura laikā nekontrolēti var piesārņot atmosfēru ar oglekļa dioksīdu.