Lavrovs: Krievija gaida no NATO atbildes uz jautājumiem par Baltijas valstu aizsardzības plāniem

Krievija gaida no NATO atbildes uz jautājumiem, kas tai radušies saistībā ar interneta vietnē "WikiLeaks" publiskotajiem ASV diplomātu ziņojumiem par NATO plāniem aizsargāt Baltijas valstis pret iespējamu Krievijas uzbrukumu, ceturtdien paziņoja Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs.

"Ar vienu roku NATO ar mums vienojas par kopīgu partnerību, bet ar otru roku pieņem lēmumus, ka jāaizsargājas," sacīja Lavrovs preses konferencē Maskavā.

"Kurā gadījumā gan NATO ir patiesāks?" vaicāja Krievijas ārlietu ministrs.

Viņš norādīja, ka Maskavā lasa "WikiLeaks" publiskotos amerikāņu diplomātu ziņojumus.

"Mēs lasām dažus no tiem. Dažus no materiāliem, kuri nonāca atklātībā, pretēji atzīmēm [par slepenību], kuras ir uz tiem," teica Lavrovs.

"Es pret to izturos filozofiski. Lasīt ir interesanti, tostarp to, ko raksta vēstnieki, lai nodrošinātu informācijas plūsmu uz savu galvaspilsētu. Daudzos gadījumos rodas nopietni jautājumi, konkrēti, gadījumos ar atslepenošanu, informācijas noplūdi, kura liecina par to, ka NATO plāno militāru rīcību, lai atvairītu Krievijas uzbrukumu Baltijas valstīm. Mēs, protams, tam esam pievērsuši īpašu uzmanību," pastāstīja Lavrovs.

Jau vēstīts, ka "WikiLeaks" publiskotie ASV diplomātu ziņojumi liecina, ka ASV valsts sekretāre Hilarija Klintone šā gada janvārī parakstījusi konfidenciālu ziņojumu, kurā teikts, ka ASV un sabiedrotie NATO piekrituši paplašināt esošos Polijas aizsardzības plānus, iekļaujot tajos arī Latviju, Igauniju un Lietuvu.

Plāni Baltijas valstu aizsardzībai izstrādāti, kad Baltijas valstis mēģināja panākt papildu aizsardzību saistībā ar bažām par Krievijas draudu palielināšanos pēc 2008.gada Krievijas-Gruzijas kara. ASV piedāvājušas pastiprināt arī Polijas drošību pret Krieviju.

Pasaulē

Igaunija 2026.gadā varētu koncentrēties uz aktīvā dienesta attīstību un būtiski samazināt jauniesaukto skaitu nolūkā uzlabot karaklausības kvalitāti, ierosinājis Igaunijas Aizsardzības spēku komandieris ģenerālmajors Andruss Merilo.

Svarīgākais