Ķīnas varasiestādes pagājušajā gadā bija likušas veikt kiberuzbrukumus interneta meklēšanas uzņēmuma Google serveriem, – par to liek domāt portāla WikiLeaks publiskotie ASV diplomātiskie ziņojumi.
Lai arī Pekina vairākkārt ir solījusi darīt visu iespējamo, lai apturētu uzbrukumus Google, tās darbi bijuši krietni citādi.
Šā gada sākumā Google paziņoja, ka hakeri ir mēģinājuši ielauzties uzņēmuma nodrošinātajos epasta kontos, kurus lietojuši cilvēktiesību aktīvisti. Google skaidroja, ka uzbrukumi ir notikuši no Ķīnas teritorijas. Protestējot pret to, kā arī pret Ķīnas valdības atbalstīto cenzūru, Google paziņoja, ka turpmāk vairs necenzēs savus meklēšanas rezultātus, kā arī piedraudēja aiziet no Ķīnas tirgus.
Dokumentā, kas pagājušā gada 26. janvārī sūtīts no ASV vēstniecības Pekinā, pieļauts, ka hakeri nav darbojušies paši uz savu roku. Atsaucoties uz kādu avotu, diplomāti ziņojuši, ka uzbrukumus uzņēmumam Google koordinējusi kāda no Ķīnas Komunistiskās partijas politbiroja komitejām. Tiesa, kad laikraksts New York Times vērsās pie ziņojumos citētā informācijas avota, tas sacīja, ka nezinot, kurš uzbrukumus ir koordinējis.
ASV dokumenti nevieš lielāku skaidrību par šī uzbrukuma rīkošanas iemesliem, lai gan pieļauts, ka tas ir bijis mēģinājums atbrīvoties no vietējā uzņēmuma Baidu konkurenta. Citi vēstniecības avoti uzsvēruši, ka uzbrukums ir tikai un vienīgi politisks, bez ekonomiska pamata. Lai arī pagājušā gada sākumā Google bija izdevies iekarot vien ceturto daļu no interneta meklēšanas pakalpojumu tirgus, turklāt amerikāņu uzņēmums bija pakļāvies varasiestāžu prasībai cenzēt meklēšanas rezultātus, tomēr Google bija kļuvis par Ķīnas amatpersonām netīkamu parādību, un tā pakalpojumi tika saistīti par apdraudējumu Ķīnai. Piemēram, Pekina bija Vašingtonai likusi samazināt izšķirtspēju Google piedāvātajiem satelītuzņēmumiem, kuros redzami valdības objekti, bet Vašingtona, aizbildinoties, ka Google ir privāts uzņēmums, atteicās to darīt. Google no savas puses, cīnoties ar cenzūras prasībām, bija vērsies pie ASV valdības ar lūgumu izdarīt spiedienu uz Ķīnu.
Uzbrukums Google nebūt nebija atsevišķs incidents. Ķīnas hakeriem ir izdevies ielauzties vairāku rietumvalstu datorsistēmās. Ķīnā tika izveidots pērn atklātais tīkls Ghostnet, kas zaga informāciju no 103 valstu iestāžu, tai skaitā Latvijas, datorsistēmām. Ķīnas amatpersonas allaž ir noliegušas jebkādu saistību ar šādiem incidentiem, kā arī solījušas notvert hakerus. Piemēram, tādu apņemšanos 2007. gadā, tiekoties ar Vācijas kancleri Angelu Merkeli, izteica Ķīnas premjerministrs Veņs Dzjabao. (Diplomātiskie ziņojumi gan neparāda, vai viņš par kiberuzbrukumu politiku bija informēts.) Datorspeciālisti ir norādījuši, ka realitātē notiek pretējais: Ķīnas valdība ir, mazākais, iecietīga pret vietējo hakeru darbošanos, raksta Der Spiegel.
Šo teoriju netieši atbalsta arī slepens ar 2009. gada 29. jūniju datēts ziņojums – viens no tiem, kurus ASV valsts sekretāre Hilarija Klintone ik dienas sūta uz atsevišķām ASV vēstniecībām un kurus ASV ierindas pilsoņiem lasīt nav paredzēts. Šajā dokumentā norādīts uz diviem datortehnoloģiju uzņēmumiem, kas vismaz pusi finansējuma saņem no valdības. 2003. gadā viens no šiem uzņēmumiem saņēma atļauju sadarboties ar Microsoft, un tā darbiniekiem arī tika atklāts dažu programmu pirmkods. Savukārt šajos uzņēmumos ir strādājušas ar Ķinas militārajām vai civilajām iestādēm saistīti darbinieki. Tie, kas Ķīnas interesēs ielaužas svešās sistēmās, lielākoties ir vai nu līgumdarbinieki, vai "patriotiski hakeri", kas sadarbojas ar civilajām un militārajām struktūrām, bet nav varasiestāžu pilnīgā kontrolē.
Valsts departaments norāda, ka šis ir veids, kādā Ķīnas valdība izmanto privāto sektoru, lai sasniegtu savus informācijas kara mērķus, konkrētāk, lai vāktu, apstrādātu un izmantotu informāciju.