Īrija ir spērusi soli tuvāk starptautiskā aizdevuma saņemšanai, kura nepieciešamību tās valdība vēl pirms dažām dienām noraidīja. Par Īrijas finanšu situāciju ir noraizējušās arī valstis, kam ir liels budžeta deficīts, un pastāv bažas, ka Īrijas problēmām būs domino efekts arī uz Spāniju, Portugāli un citām valstīm, kuru finanšu situācija ir saspringta.
Beidzot piekrīt palīdzībai
Lai arī pēdējās nedēļās ES politiķi vairākkārt izteikušies, ka Īrijai ir nepieciešams ES un Starptautiskā valūtas fonda (SVF) aizdevums, Īrijas valdība to atzina tikai ceturtdienas vakarā. Īrija šo brīdi bija mēģinājusi attālināt, jo saistības ar aizdevējiem valdība uzskata par pazemojošām, it īpaši pirms nākamā gada sākumā gaidāmajām vēlēšanām, raksta AP. Tāpēc valdība līdz tam bija uzsvērusi, ka valstij naudas pietiek vismaz līdz nākamā gada vidum. Tomēr līdz ar ziņām, ka Dublina pieņems starptautisko aizdevumu, ir izskanējušas arī norādes, ka Īrija nedrīkst paļauties tikai uz ārēju palīdzību un tai pašai ir jāmeklē, kā kāpināt ienākumus, – tajā skaitā palielinot nodokļus.
Īrijas premjerministra vietniece Mērija Koflena gan paziņojusi, ka apmaiņā pret Eiropas Savienības (ES) finanšu palīdzību negrasās paaugstināt uzņēmumu ienākumu nodokli, kas pašlaik ir viens no zemākajiem ES. M. Koflena vakar uzsvēra, ka 12,5 procentu nodokļa likmes palielināšana nav apspriežama, jo būtu neprātīgi iznīcināt vienu no lielākajiem izaugsmes dzinējspēkiem. Uzplaukuma gados zemais uzņēmumu ienākumu nodoklis nodrošināja, ka Īriju par ražošanas vietu izvēlas daudz starptautisko korporāciju. Šo likmi bija kritizējušas citas ES valstis, kas uzskata, ka šādā veidā Īrija ārvalstu investīciju piesaistē gūst pārlieku labas pozīcijas attiecībā pret citām valstīm, vēsta BBC.
Ceturtdien Dublinā ieradās ES un SVF finanšu eksperti, lai apspriestu valsts budžeta situāciju un vienotos, kāda palīdzība Īrijai ir nepieciešama. Iepriekš Īrijas Centrālās bankas vadītājs Patriks Honohans bija izteicies, ka aizdevums, visticamāk, būs vairākus desmitus miljardu eiro liels. Aizdevuma nauda tiks ņemta no eirozonas valstu un SVF šogad izveidotā 750 miljardus eiro vērtā stabilizācijas fonda.
Īrija sola taupīt
Īrijas budžeta deficīts šogad varētu sasniegt 32 procentus no iekšzemes kopprodukta, jo valsts ir glābusi grūtībās nonākušas komercbankas, un tajās nāksies ieguldīt līdz 50 miljardu eiro. Banku problēmas radīja nekustamā īpašuma burbuļa plīsums un vispārējās ekonomiskās situācijas pasliktināšanās. Kredītņēmēji vairs nespēj norēķināties ar bankām, nekustamo īpašumu cenas ir strauji kritušās, un bankas vairs nespēj atgūt izsniegtos kredītus un nokārtot pašas savas parādsaistības ar saviem kreditoriem.
7. decembrī gaidāms balsojums par nākamā gada budžetu, kurā tiks noteikti plaši taupības pasākumi, lai samazinātu budžeta deficītu. Sagaidāms, ka, ceļot nodokļus un samazinot tēriņus, tiks iegūti papildus seši miljardi eiro.
Ja Īrijas finanšu problēmas netiks novērstas, nākamās eirovalstis, kam draud līdzīga situācija, ir tās, kurām jau pašlaik ir lielākie budžeta deficīti un lielākie ārējie parādi, jo investoriem rodas šaubas arī par šo valstu maksātspēju. Tas izraisa aizņēmumu procentu likmju paaugstināšanos līdz tādam līmenim, ka apdraud eirovalūtu.
Grūtības arī citām valstīm
Grieķijas finanšu ministrs Georgs Papakonstantinu vakar paziņoja, ka Īrijas glābšana finanšu tirgus nenomierinās un ka ir nepieciešami ilgtermiņa risinājumi, vēsta AFP.
Lai arī maijā Grieķijai pašai tika piešķirts 110 miljardus eiro liels aizdevums, kas tiks izmaksāts trīs gadu laikā, tomēr pašlaik ir radušās šaubas, vai Grieķija spēj pildīt savu apņemšanos par tēriņu ierobežojumiem un ieņēmumu vairošanu. No visām aizdevējvalstīm vislielākās šaubas par to izteikusi Austrija, kas pašlaik pārtraukusi savas naudas izmaksu Grieķijai. Austrijas finanšu ministrs Jozefs Prolls ir paziņojis, ka Atēnas nav vajadzīgajā apjomā kāpinājušas nodokļu ieņēmumus, kā arī izteicis skepsi par Grieķijas valdības darbu.
Problēmvalsts ir arī Portugāle. Lai arī tās budžeta deficīts ir krietni mazāks nekā Īrijai, tomēr kopējais parādu līmenis ir augstāks. Pagājušajā gadā Īrijas parāds bija 65 procenti no iekšzemes kopprodukta, bet Portugālei – 76 procenti. Arī Portugāle ir saņēmusi pārmetumus, ka tās taupības politika nav pietiekami stingra. Lai arī trešajā ceturksnī Portugāles iekšzemes kopprodukts pieauga par 0,4 procentiem, valdība norāda, ka augstais bezdarba līmenis – 11 procenti – neļauj ierobežot tēriņus. Eirovalūtas augstā vērtība finanšu tirgos negatīvi ietekmē Portugāles tūrisma nozari, jo augsto cenu dēļ Portugāles pakalpojumus neizmanto ārvalstnieki, tajā skaitā briti. Savukārt tradicionāli attīstīto apģērbu un apavu ražošanu traucē Ķīnas un citu Āzijas valstu konkurence.
Līdzīgi kā Īrijā, arī Spānijā ekonomikas problēmas radījis nekustamā īpašuma tirgus sabrukums. Bezdarba līmenis tur sasniedzis 20,8 procentus, savukārt šā gada trešajā ceturksnī ekonomikas izaugsme bijusi nulle procentu. Portugāles ekonomika ir salīdzinoši neliela, bet Spānijai tā ir piektā lielākā ES, un izaugsmes trūkums ietekmē arī citas valstis. Izskanot ziņām, ka Īrijas valdība piekritusi starptautiskajam aizdevumam, Spānijas un Portugāles aizdevumu procentu likmes samazinājās, un tas bija efekts, ko šo valstu valdības bija gaidījušas.