Divas dienas ilgajā NATO valstu līderu sanāksmē, kas vakar sākās Portugālē, centrālā vieta diskusijās ierādīta situācijai Afganistānā un iespējām līdz 2014. gadam atbildību par drošību šajā valstī nodot vietējiem spēkiem.
"Pakāpeniska drošības jautājumu nodošana afgāņu spēkiem sāksies 2011. gada sākumā, un mēs ceram, ka šis process noslēgsies līdz 2014. gada beigām – šāds plāns ir reālistisks," BBC pirms sarunām sacīja NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens. Nav zināms, cik teritoriju nākamgad tiks nodots afgāņu kontrolē, bet domājams, ka to būs maz, vēsta AP.
Arī ASV uzskata, ka 2014. gada termiņš ir reāls, tomēr tas var tikt koriģēts un nedod garantijas, ka NATO spēki līdz 2014. gada beigām Afganistānu pametīs. Pašlaik NATO vadītajos Starptautiskajos drošības palīdzības spēkos Afganistānā ir iesaistīti aptuveni 140 000 karavīru. Kanāda šonedēļ paziņoja, ka tās karavīri kaujas misijas Afganistānā pārtrauks nākamgad un 950 karavīru paliks, lai apmācītu afgāņus. Vācija kaujas operācijas pārtrauks 2012. gadā, un arī Nīderlande plāno mazināt savu operācijās iesaistīto karavīru skaitu.
2014. gada termiņu ir atbalstījis arī Afganistānas prezidents Hamīds Karzajī, kurš ar runu sanāksmē uzstājas šodien. Pagājušajā nedēļā laikrakstā Washington Post publicētā intervijā viņš pieprasīja alianses spēkiem pārtraukt kopīgi ar Afganistānas armiju rīkotos līdz šim kopumā veiksmīgos nakts reidus pret tālibu kaujiniekiem. Šo prasību vairākas valstis pēcāk kritizēja.
"Skatoties atpakaļ, domāju, ka mēs pārlieku zemu novērtējām šo izaicinājumu, un mūsu operācijai Afganistānā nepietika resursu," saka A. F. Rasmusens. "Jā, mēs pieļāvām kļūdas." Runājot par Afganistānas karu, NATO ģenerāļi jau kādu laiku vairs nelieto vārdu uzvara, un arī runas par karaspēka izvešanu vēl nenozīmē kara beigas. Tomēr, ja vardarbība saglabājas tādā līmenī, ar ko var tikt galā vietējie spēki, NATO uzskatīs, ka alianses darbs ir padarīts, un sāks spēku izvešanu, vēsta BBC. NATO diez vai pieļaus, ka Afganistānas daļas nonāk vietējo karavadoņu un opija mafijas rokās, bet organizācija atzīst, ka šā kara sākotnējo mērķi – nedot organizācijai Al Qaeda šajā teritorijā brīvu vaļu, lai tā plānotu uzbrukumus rietumvalstīm – neīstenos alianses spēki. Laikrakstā New York Times publicētā viedokļrakstā ASV prezidents Baraks Obama norāda, ka NATO uzdevums Afganistānā ir apturēt tālibu militāros panākumus, atņemt nemierniekiem to bastionus un apmācīt vairāk afgāņu karavīru. Viņš neminēja, ka mērķis ir sakaut tālibus.
Sanāksmē piedalās arī Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs, kuram šodien ir plānota tikšanās ar alianses valstu vadītājiem. Krievijai un NATO ir plānots vienoties par kopējiem pētījumiem raķešu aizsardzības jomā. D. Medvedeva klātbūtne ir zīme, ka alianses un Maskavas attiecības kopš 2008. gada Krievijas un Gruzijas kara ir uzlabojušās. Krievija ir apsolījusi atvieglot NATO kravu tranzītu savā teritorijā.
Lisabonas sarunas skars jautājumus arī par 28 valstu militārās alianses nākotni, kuru ietekmē arī daudzu valstu aizsardzības budžetu samazinājums. Tiks apspriesti piedāvājumi mainīt alianses komandstruktūru, lai samazinātu birokrātiju un tēriņus, kā arī plānots pieņemt jauno stratēģisko koncepciju, kas noteiks, kā NATO nākamajos desmit gados aizstāvēt savas dalībvalstis.