Merapi izvirdumos Indonēzijā bojāgājušo skaits pieaudzis līdz 275

Merapi vulkāna izvirdumos Indonēzijā kopš 26.oktobra bojāgājušo skaits ir pieaudzis līdz 275 cilvēkiem, ceturtdien paziņoja amatpersonas.

Iepriekš bija ziņots par 273 bojāgājušajiem, taču slimnīcās no ievainojumiem miruši vēl divi cilvēki.

Izvirdumu dēļ aptuveni 300 tūkstoši cilvēku ir atstājuši savus mājokļus un apmetušies pagaidu nometnēs ārpus bīstamās zonas.

2914 metrus augstais Merapi atrodas 400 kilometrus uz austrumiem no galvaspilsētas Džakartas un ir aktīvākais no Indonēzijas 69 vulkāniem. Tas atsāka darboties 26.oktobrī.

Visvairāk bojā gājušo bija Merapi 1930.gada izvirdumā, kurā dzīvību zaudēja vairāk nekā 1300 cilvēku. 1994.gadā Merapi izvirdumā gāja bojā vairāk nekā 60 cilvēku.

Pasaulē

2024. gada 31. decembrī beigsies piecgades līgums starp Krievijas “Gazprom” un Ukrainas “Naftogaz” par gāzes transportēšanu caur Ukrainu. Pagājušā gada vasaras beigās Ukrainas valsts prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Ukraina neturpinās Krievijas gāzes tranzītu caur savu teritoriju. Maskava neslēpj interesi par tranzīta turpināšanu, taču Kijiva plāno atteikties no ne tikai gāzes, bet arī naftas transportēšanas no Krievijas un aicina ES nepirkt Krievijas energoresursus, par kuru līdzekļiem Vladimirs Putins turpina finansēt karu pret Ukrainu. Kādu vietu ieņems Ukraina globālajā gāzes un naftas tranzītā, “Radio Brīvība” studijā savus viedokļus pauda žurnālists Vitālijs Portņikovs, bijusī Ukrainas ārlietu ministra vietniece eirointegrācijas jautājumos Lana Zerkala un naftas un gāzes nozares analītiķis, austrumvalstu pētnieks Mihails Krutihins.

Svarīgākais