Šis gads rit taupības politikas zīmē, un aizvien vairāk Eiropas valstu, plānojot savus budžetus, deficītu izvēlas samazināt uz budžeta izdevumu rēķina. Pagājušajā nedēļā par savā pēckara vēsturē plašākajiem taupības pasākumiem paziņoja Lielbritānija, bet pirms tam līdzīgus soļus ir spērušas arī Grieķija, Vācija, Spānija, Portugāle un citas valstis.
Taupības politika tiek realizēta, lai mazinātu budžeta deficītu un iepriekšējos gados pieaugušo valsts parādu, tādējādi vairojot investoru uzticēšanos. Ir valstis, kurās jostu savilkšana notiek vienlaikus ar atkopšanos no krīzes, tomēr šai pieejai netrūkst arī kritiķu, kas valdības apsūdz cilvēku grūšanā nabadzībā tā vietā, lai sodītu tos, kuriem ir jāuzņemas lielākā atbildība par krīzi.
Lielbritānijas 109 miljardu mārciņu (87 miljardu latu) lielais budžeta deficīts ir viens no lielākajiem Eiropā, un valstij ik gadus procentos jāmaksā 43 miljardi mārciņu. Opozīcija, lai arī piekrīt, ka tēriņu ierobežojumi ir nepieciešami, tomēr apšauba, vai ir nepieciešami tik skarbi pasākumi. Ņemot vērā, ka valdības institūciju budžeti tiks samazināti vidēji par 19 procentiem, tiks likvidēts pusmiljons publiskā sektora darba vietu, tiks samazināti arī sociālie pabalsti un citi maksājumi, šāds viedoklis Lielbritānijā izskan visai plaši.
Financial Times tēriņu ierobežojumus dēvē par "šīs paaudzes lielāko ekonomikas riska spēli". Vairāku britu laikrakstu komentētāji prognozē, ka taupības pasākumu ietekme uz pilsoņu dzīvi būs plaša. The Guardian raksta, ka visvairāk cietīs slimie, nabadzīgie cilvēki un strādājošie vecāki. Tomēr daudzi arī piekrīt, ka šādi soļi ir nepieciešami. Daily Telegraph, piemēram, norāda, ka sociālā budžeta izdevumi pēdējos gados ir bijuši neefektīvi, savukārt publiskais sektors pārlieku uzblīdis.
"Ja kāda politika neievaino, tātad tā nedarbojas," 1989. gadā sacīja britu premjeres Mārgaretas Tečeres finanšu ministrs Džons Meidžors. Protestējot pret viņa vadīto nodokļu politiku, valstī tolaik notika daudz protesta akciju. Arī Dž. Meidžora kolēģa izklāstītie pasākumi sola līdzīgu notikumu attīstību. "Tas nav pārskats par tēriņiem, tā ir slepkavība," paziņoja Lielbritānijas lielākās arodbiedrības Unite ģenerālsekretārs Dereks Simpsons. "Ir perversi pusmiljona darba vietu slēgšanu un sabiedrisko pakalpojumu nopostīšanu līdz pamatiem saukt par kaut ko labu šai valstij."
Žurnāls Time, rakstot par Lielbritāniju, atzīmē, ka ir reti gadījumi, kad nesen ievēlēta valdība tik ļoti būtu izvēlējusies upurēt savu popularitāti, izraisot saviem vēlētājiem pamatīgas, lai arī īstermiņa, ciešanas. Tomēr būtībā ikviena valdība, kas pašlaik īsteno līdzīgu politiku, riskē ar reitingiem un cilvēku neapmierinātības pieaugumu. Par sabiedrības noskaņojumu liecina arī arodbiedrību rīkotās protesta demonstrācijas un streiki.
Grieķija kopš savu ekonomikas nedienu sākuma jau vairākkārt ir izsludinājusi tēriņu ierobežojumus, tādējādi izraisot plašas protesta akcijas. Grieķijas premjerministrs Georgs Papandreu pagājušajā mēnesī paziņoja, ka viņš par tēriņu samazināšanas politisko cenu nedomājot. "Mēs cīnāmies par Grieķijas izdzīvošanu. Vai nu mēs kopīgi uzvarēsim, vai arī kopīgi nogrimsim," viņš sacīja. Nākamā gada budžeta projekts paredz ar jauniem nodokļiem palielināt budžeta ieņēmumus par pieciem miljardiem eiro, bet valsts tēriņi tiks samazināti par 1,5 miljardiem. Šādas pieejas kritizētāji viņu apsūdz valsts suverenitātes atdošanā ārvalstu finanšu organizācijām un cilvēku dzīšanā nabadzībā.
Pagājušajā mēnesī Spānijas parlaments apstiprināja nākamā gada budžetu, kurā budžets ir samazināts par 7,7 procentiem, valsts iestāžu tēriņi samazināti par 16 procentiem, valsts sektorā strādājošo algas samazinātas vidēji par pieciem procentiem, bet par personiskajiem ienākumiem virs 120 tūkstošiem eiro gadā palielināts nodoklis. Madride Eiropas Savienībai (ES) bija solījusi samazināt budžeta deficītu līdz sešiem procentiem no iekšzemes kopprodukta. Šogad deficīts bija 11,1 procents, vēsta BBC. ES valdību mērķis ir līdz 2013. gadam panākt budžeta deficītu, kas ir trīs procenti vai mazāk no iekšzemes kopprodukta.
29. septembrī notikušajā Eiropas streikā pret taupību Barselona bija viens no epicentriem, lai arī ir pazīmes, ka cilvēki ir sākuši samierināties ar ekonomisko situāciju. Bezdarba līmenis Spānijā ir 20 procenti, kas ir aptuveni divas reizes vairāk nekā vidēji Eiropā, un arī nākamajā gadā Spānijas valdība būtiskus uzlabojumus nesola. Pat Latvijā reģistrētā bezdarba līmenis ir zemāks – pagājušajā mēnesī bez darba bija 14,6 procenti ekonomiski aktīvo iedzīvotāju.
Spānijas valdība, neraugoties uz tēriņu samazinājumiem, nav mainījusi prognozi, ka nākamgad ekonomika izaugs par 1,3 procentiem un 2012. gadā par 2,5 procentiem. Viena no pieejām par tēriņu ierobežošanas nepieciešamību laikā, kad ekonomikai jau tā ir grūti, paredz, ka šāda disciplīna vairo ārvalstu investoru pārliecību par valsts politikas stabilitāti un prognozējamību. Tāpēc taupība un ekonomikas izaugsme nav pretējas parādības. Tomēr šāda sakarība nav universāla. Piemēram, Īrijas ekonomika šā gada otrajā ceturksnī, pretēji prognozētajam, saruka par 1,2 procentiem. Grieķijā turpinās recesija. Arī citās valstīs – ar Vācijas un Francijas izņēmumu – dati par septembri rāda, ka pakalpojumu un ražošanas nozarēs pēc izrāviena atkal ir jaušams pagrimums un bezdarbs palielinās, vēsta BBC.
Tas, ka Eiropas ekonomikas līdere Vācija atkopjas no krīzes, ekonomistiem vēl neļauj izdarīt secinājumus par taupības politikas veiksmi kopumā. Lai arī vieni speciālisti uzteic tās pieeju, citi uzskata, ka tēriņu mazināšana ir pārlieku krasa un var ietekmēt ekonomikas izaugsmi. Diseldorfas Makroekonomikas politikas institūta direktors Gustavs Horns izdevumam Time sacīja, ka prātīgāk būtu bijis ieviest lielākus nodokļus bagātajiem, kā arī pastiprināt finanšu sistēmas kontroli. Savukārt tas, ka Vācijas valdība lielāko uzmanību ir pievērsusi budžeta deficīta samazināšanai, var ietekmēt arī globālās ekonomikas atlabšanu.
Jau vasarā ASV finanšu ministrs Timotijs Gaitners aicināja Eiropas valstis un Japānu veicināt iekšējo pieprasījumu. Tomēr tā vietā Vācijas valdība pārējām valstīm rādīja taupības pasākumu piemēru, riskējot ar saviem reitingiem vēlētāju acīs un opozīcijas ietekmes pieaugumu. "Taupības pasākumus visvairāk izjutīs nabadzīgie, un to izmantos opozīcijas partijas," prognozē Trīras universitātes politikas zinātnes profesors Uve Juns, paredzot arī aizvien lielākas nesaskaņas valdības iekšienē.
Tanī pašā laikā ASV finanšu pakalpojumu uzņēmuma Citigroup galvenais ekonomists Villems Buiters prognozē, ka drīz arī ASV būs nepieciešama tāda pati krasa taupības politika, kādu iezīmējusi Lielbritānija. "Vienīgais jautājums ir tikai par to, kad tas notiks un kāds būs šā plāna sastāvs," intervijā Bloomberg sacīja V. Buiters, brīdinot, ka arī ASV nevarēs aizņemties mūžīgi un arī tur pienāks laiks budžeta disciplīnai.