Eiropas Parlaments šā gada Saharova cilvēktiesību balvu ir piešķīris Kubas disidentam Giljermo Farinjasam, kurš, mēģinot panākt lielākas pilsoniskās brīvības, vairākkārt rīkojis badastreikus.
48 gadus vecais psihologs, žurnālists un bijušais karavīrs G. Farinjass ir trešais kubietis, kurš saņēmis prestižo balvu. 2002. gadā tā tika piešķirta disidentam Osvaldo Pajam, bet 2005. gadā balvu saņēma organizācija Lēdijas baltā, kurā apvienojušās sievietes, kuru vīri Kubā atrodas ieslodzījumā. Toreiz balvas piešķiršana Kubu saniknoja, un Eiropas Parlamenta deputātus kritizēja arī toreizējais līderis Fidels Kastro.
Paziņojot šā gada laureāta vārdu, Eiropas Parlamenta prezidents Jirži Buzeks izteica cerību, ka viņš personiski ieradīsies saņemt balvu un ka pēc balvas varēs atbraukt arī iepriekšējo gadu laureāti no Kubas, vēsta BBC.
Šogad G. Farinjass badojās 135 dienas, tādējādi nonākot tuvu nāvei. Viņa protesta akcijai bija ietekme tajā, ka valsts valdība pēc sarunām ar Spānijas valdību un katoļu baznīcu piekrita atbrīvot 52 politiski ieslodzītos, pēc tam izraidot uz Spāniju. Iepriekš valdība gan bija solījusi neļauties šantāžai, bet protestētāju nodēvējusi par "ASV apmaksātu aģentu". 2006. gadā viņš badojās pusgadu, lai panāktu interneta piekļuves ierobežojumu atcelšanu, tomēr šie pūliņi bija neveiksmīgi. Laikposmā no 1995. līdz 1997. gadam G. Farinjass mēģināja pievērst uzmanību korupcijai slimnīcā, kurā strādāja, vēsta AFP. Kopumā viņš ir rīkojis vairāk nekā 20 šāda veida nevardarbīgu protesta akciju. Eiropas Parlamenta deputāti, kuri G. Farinjasu izvirzīja balvai, viņu dēvē par "cerības staru desmitiem žurnālistu un aktīvistu, kas pašlaik atrodas ieslodzī-
jumā". "Viņš bija gatavs upurēt savu veselību un dzīvību, lai panāktu izmaiņas Kubā," vakar sacīja J. Buzeks.
Šā gada Saharova balva oficiāli tiks pasniegta 15. decembrī. Šogad tā piešķirta jau 22. reizi, un kopā ar to laureātam pienākas arī 50 000 eiro liela prēmija. Šā gada balvas pretendentu sarakstā bija iekļauti deviņi cilvēki vai organizācijas, bet šonedēļ tika atlasīti trīs finālisti – bez G. Farinjasa sarakstā bija arī Etiopijas opozīcijas līdere Birtukana Mideksa un Izraēlas organizācija Šovrim štika jeb Pārtraucot klusēšanu. Tajā apvienojušies Izraēlas armijas veterāni, kas vēlas publiskot slikto izturēšanos pret civiliedzīvotājiem, laupīšanas un demolēšanas, kas Izraēlas okupētajās teritorijās bijušas vērojamas palestīniešu Otrās sacelšanās laikā. Pagājušajā gadā balvu ieguva Krievijas cilvēktiesību organizācija Memorial.
Eiropas Parlamenta cilvēktiesību balvai dots padomju disidenta Andreja Saharova vārds. To piešķir organizācijām un personām, kas sniegušas lielu ieguldījumu cīņā par cilvēktiesībām un demokrātiju.
Ziņas par Kubas disidenta godināšanu izskanējušas pirms nākamnedēļ gaidāmās Eiropas Savienības (ES) ārlietu ministru sanāksmes, kuras laikā plānots diskutēt par ES attiecībām ar Kubu. Spānijas kreisi noskaņotā valdība attiecības vēlas uzlabot, bet opozīciju pret šo iniciatīvu vada Čehija un Slovākija, bijušās Austrumu bloka valstis. ES pašreizējā nostāja ir tāda, ka pirms attiecību normalizēšanas Kubai ir jāuzlabo situācija demokrātijas un cilvēktiesību jomā. Kubā ieslodzījumā pašlaik atrodas vēl 40 līdz 100 politiski ieslodzīto.