Vakar dzīvi Francijā paralizējis trešais vispārējais streiks šā gada laikā – transporta darbinieki, skolotāji un valsts ierēdņi protestē pret pensionēšanās vecuma palielināšanu. Vakar vakarā bija ieplānotas arī arodbiedrību līderu sanāksmes, lai lemtu, vai streikus izsludināt par beztermiņa pasākumiem.
BBC ziņo, ka streika dēļ Parīzes Orlī lidostā atcelta puse lidmašīnu reisu, bet no Šarla de Golla vārdā nosauktās lidostas nav notikusi trešdaļa reisu. Saskaņā ar sarakstu kursē tikai trešdaļa TGV ātrvilcienu, taču streiks nav skāris Eurostar līniju, kas savieno Parīzi ar Briseli un Londonu. Francijas galvaspilsētā nekursē piepilsētas vilcieni, metro sistēmu streiks skāris mazāk, bet autobusi kursē saskaņā ar grafiku.
"Šī ir viena no pēdējām iespējām piespiest valdību atkāpties no saviem plāniem. Lielākā daļa strādājošo nevar atļauties maksāt par jaunām streika dienām," paziņojis Francijas Demokrātiskās strādājošo konfederācijas (CFDT) līderis Fransuā Šereks. Viņš informējis, ka arodbiedrību biedri plāno rīkot vairāk nekā 200 demonstrāciju dažādās valsts pilsētās, demonstrācijas iecerētas arī sestdien.
BBC rīcībā esošā informācija liecina, ka par streika turpināšanu nobalsojuši Folaveras ostas strādnieki. Šī osta, kas atrodas Francijas dienvidos, apkalpo pārsvarā tankkuģus un nedarbojas jau 15 dienas. Ostas līcī ienākuši vairāk nekā 50 kuģu, kas netiek apkalpoti, un šis streiks ir iemesls faktam, ka Eiropā cēlušās dīzeļdegvielas cenas. Kompānijai Total pat nācies slēgt vienu no savām naftas pārstrādes rūpnīcām Lamedē, un, ja situācija neuzlabosies, slēgšana draud vēl četrām rūpnīcām.
Francijas valdība uzskata, ka, palielinot minimālo pensionēšanās vecumu no 60 līdz 62 gadiem (pilnu pensiju būs iespējams saņemt pēc 67 gadu sasniegšanas), tā spēs ietaupīt 70 miljardus eiro. Pirmdienas vakarā Francijas parlamenta apakšpalāta jeb Senāts attiecīgu likumu jau pieņēma pirmajā lasījumā. Tomēr Francijā veiktās socioloģiskās aptaujas liecina – lielākā daļa pilsoņu ne tikai iebilst pret pensionēšanās vecuma paaugstināšanu, bet arī uzskata, ka streikošana ir piemērots cīņas līdzeklis. Piemēram, saskaņā ar laikraksta Le Parisien publicēto aptauju, 69% francūžu atbalsta streika rīkošanu, pat neraugoties uz neērtībām, ko tas rada, bet 61% ir pārliecināti, ka jāturpina rīkot dažādas akcijas, lai pārliecinātu valdību mainīt nostāju.